Vaidere: ES budžets 2022.gadam ietver ES ārējās robežas ar Baltkrieviju stirpināšanu

Eiropas Savienības (ES) Padomei un Eiropas Parlamentam vienojoties par ES vispārējo 2022.gada budžetu, ir sperts pirmais solis ES ārējās robežas nostiprināšanai ar Baltkrieviju, sacīja EP deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā ziņots, pirmdien ES Padome un EP vienojās par 2022.gada ES vispārējo budžetu, no kura tiks novirzīti līdzekļi uz jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs, kā arī ES partnervalstīs visā pasaulē.

Vaidere skaidroja, ka 800 miljoni eiro tiks novirzīti Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai varētu stiprināt ES ārējās robežas. Politiķe norādīja, ka valstīm, kas atrodas ES vidū, nav jādomā par ārējām robežā, atšķirībā no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Patlaban šim mērķim iezīmēti 25 miljoni eiro.

"Pagaidām tas vēl ir politiska signāla līmenī, bet kopējais finansējums ES ārējās robežas aizsargāšanai ar Baltkrieviju varētu būt lielāks. Pagaidām mēs vēl īsti nezinām, kā šo finansējumu izmantos, tomēr par to, kā šo finansējumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju sadalīs, vēl lems EK. Manuprāt, valdībai būs jāseko līdzi finansējuma izmantošanai," sacīja EP deputāte.

Vaidere uzsvēra, ka robežu aizsardzība ir visu ES dalībvalstu uzdevums. Tāpat viņa atzīmēja, ka lēmums no nākamā gada ES budžeta finansēt žoga izbūvi uz robežām ar Baltkrieviju nav tehnisks jautājums, bet gan politiska izšķiršanās. Pēc politiķes paustā, EK prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumi, ka ar ES līdzekļiem netiks finansēta žogu izbūve, ir nepamatoti.

"Manuprāt, EK prezidentei steidzami šī nostāja ir jāmaina, jo šajos apstākļos ir nepieciešams finansēt žogu izbūvi, jo nav nekāda cita iespēja, kā apturēt cilvēkus, kas ieradušies ar manāmu nodomu pārkāpt robežu un kuri nav kara bēgļi. Finansējums žoga izbūvei ir nepieciešams un vajadzīgi vēl lielāki finanšu līdzekļi. Pirmais solis ir sperts, bet, protams, par to vēl ir jārunā valdību vadītājiem un ārlietu ministriem," teica EP deputāte.

Runājot par ES vispārējo budžetu 2022.gadam, Vaidere atzīmēja, ka ES Padome un EP vienojās par budžetu īsi pirms termiņa, kas liktu EK iesniegt pavisam jaunu budžeta priekšlikumu. Viņa norādīja, ka tās ir labas ziņas arī Latvijas iedzīvotājiem, jo valsts turpinās saņemt nozīmīgu ES fondu atbalstu bez pārrāvumiem un šīs investīcijas būs stimuls katra Latvijas reģiona attīstībai - varēs atjaunot ceļus, skolas, kultūras, sociālās un veselības aprūpes iestādes, kā arī dabas objektus.

"Skaidrs, ka tas rada labvēlīgus apstākļus arī jaunajiem uzņēmējiem, zinātniekiem un jauniešiem. Es atgādināšu, ka joprojām no ES budžeta mēs saņemsim gandrīz četrus eiro par katru iemaksāto eiro. Tas ir taustāms ieguvums no mūsu dalības ES," sacīja eiroparlamentāriete.

Viņa pavēstīja, ka EP izdevās panākt teju 500 miljonu eiro pieaugumu nākamā gada budžetā, salīdzinot ar EK un ES Padomes piedāvājumu. Politiķe uzsvēra, ka tas ir ļoti labs sasniegums, jo lielākās maksātājvalstis nevēlējās nekādu pieaugumu. Tās argumentēja, ka jāņem vērā tie līdzekļi, ko dalībvalstis saņem papildu no Atveseļošanās fonda. Vaidere sacīja, ka viņa tam nepiekrīt, jo tas bija domāts kā krīzes finansējums un tas ir jāskata atsevišķi.

Politiķe skaidroja, ka papildu finansējums 500 miljonu eiro apmērā paredzēts galvenajiem ES izaicinājumiem - cīņai ar Covid-19 pandēmijas sekām, pārejai uz Zaļo kursu, digitalizācijai, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, programmai "Erasmus+" un veselībai. Pēc Vaideres paustā, vislielākais pieaugums panākts pētniecībai - 100 miljonu eiro apmērā pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa".

Politiķe pavēstīja, ka viens miljards eiro novirzīts fondam "ES Veselība". Vaidere norādīja, ka tas palīdzēs stiprināt veselības nozari gan krīzes situācijā, gan arī risinot tādas problēmas kā nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā starp ES dalībvalstīm. Tāpat ir izdevies iekļaut arī Latvijai svarīgus mērķus - uzlabot veselības pakalpojumu kvalitāti un samazināt cenas medikamentiem.

Savukārt 1,2 miljardi eiro no Taisnīgās pārkārtošanās fonda palīdzēs reģioniem un nozarēm, kurām pāreja uz Zaļo kursu prasīs lielākās pūles. EP deputāte norādīja, ka ar šo finansējumu tiks sekmēta darbinieku pārkvalifikācija, atbalsts jaunajiem uzņēmējiem. Vaidere norādīja, ka īstermiņā Zaļais kurss var radīt papildu slogu.

"Īstermiņā Zaļais kurss var radīt lielu papildu slogu. Esmu uzsvērusi, ka Zaļajam kursam nav alternatīvas, tāpēc ir jāskatās, kā mēs to īstenosim, kādos termiņos un kā tiks palīdzēts tiem, kuru materiālo pusi šī pāreja varētu nelabvēlīgi skart. Personas ar maziem ienākumiem, protams, ir atbalstāmo cilvēku vidū," sacīja politiķe.

Vaidere pavēstīja, ka EP deputāti ir tiesīgi budžetā iesniegt savus projektus, lai izceltu kādu aktuālu problēmu. Viņa norādīja, ka tiek iesniegti diezgan daudz šādi projekti, bet atbalstīti tiek tikai nedaudzi. Nākamā gada ES budžetā ir iekļauti četri politiķes izstrādātie pilotprojekti vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā.

Viņa norādīja, ka viens no projektiem ir atbalsts iedzīvotāju virzītiem ēku renovācijas projektiem aptuveni divu miljonu eiro apmērā. Plānots, ka EK veidos atbalsta pasākumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem veikt ēku renovāciju. Ar projektu plānots apmācīt cilvēkus un palīdzēt atrast vajadzīgo informāciju. Otrs projekts ir Jaunā Eiropas "Bauhaus" zināšanu platformas izveide divu miljonu eiro apmērā.

"Veidojot pilotprojektu, es iestājos par vienotas Jaunā Eiropas "Bauhaus" interneta platformas izveidi, kur katram interesentam būs pieejama informācija par "Bauhaus" standartiem, noteikumiem un konkursiem. Jaunais Eiropas "Bauhaus" ir būvniecības veids, lai radītu ne tikai mūsdienīgu, bet arī cilvēkam draudzīgāku vidi, izmantojot vietējos materiālus," sacīja Vaidere.

Trešais projekts ir saistīts ar ēku dzīves ciklā uzkrāto siltumnīcefekta gāžu emisiju analīzi, un šim mērķim iezīmēti 1,5 miljoni eiro, jo, kā skaidroja politiķe, ēku kurināšanas un dzesēšanas rezultātā rodas trešdaļa no emisijām. Vaidere norādīja, ka jāskatās, kā varētu aprēķināt jaunu ēku radītās emisijas, kas būs ļoti svarīgi, lai emisijas varētu samazināt un īstenot Zaļā kursa mērķus.

Politiķe pavēstīja, ka viņa strādāja pie Eiropas foruma cīņai pret pārtikas atkritumiem. Viens miljons eiro paredzēts, lai turpinātu Vaideres iepriekš sākto pilotprojektu, lai sagatavotu praktiskus risinājumus, kā samazināt labas pārtikas izmešanu mājsaimniecībās. Projekta turpināšana paredz, ka risinājumi būs pieejami visiem uzskatāmā veidā un visās ES valodās.

EP deputāte atzīmēja, ka ES vispārējais 2022.gada budžets EP tiks apstiprināts 24.novembrī un tas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.