Viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem ir panākt vienotu identitāti, kas tai palīdzētu kļūt par globāli spēcīgāku spēlētāju starptautiski, izriet no bijušās Valsts prezidentes Vaira Vīķes-Freibergas teiktā ikgadējās starptautiskās drošības un politikas foruma "Rīgas konference 2021" sarunā "Kas vēl attur Eiropu turpināt kļūt par globālu aktoru?".
Bijusī prezidente norādīja, ka identitātes stiprināšanai ir jānotiek vairākos līmeņos, lai politiķi un dažādu valstu pilsoņi pieņemtu un saprastu, ko nozīmē identificēšanās un lojalitāte pret Eiropu un ka tā vienlaikus nekonfliktē arī ar atsevišķu valstu vai reģionu identitātes jautājumiem.
Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, šie dažādie līmeņi neveido pretrunu identificēties kā patriotiskam igaunim, latvietim vai itālim, reizē apzinoties piederības sajūtu arī pret lielāku vienību - Eiropu.
"Šajā procesā, manuprāt, būs iesaistīti jaunieši, kas ceļo pa Eiropu, izmantojot "Erasmus" un citas programmas, kuras, manuprāt, ir būtiskas, lai veidotu Eiropas identitāti," sacīja eksprezidente. Tāpat svarīgi ir kopēji projekti, piemēram, Eiropas balva literatūrā.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka Eiropa kā projekts vēl nav pabeigts, un tieši kontekstā ar kopēju ārpolitikas pozīciju ir ļoti nepieredzējusi, jo, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienests, kura uzdevums ir uzturēt Eiropas Savienības (ES) diplomātiskās attiecības ar citām pasaules valstīm, ir tikai desmit gadu jauns.
Tāpat bijusī prezidente paskaidroja, ka, viņas prāt, pašlaik ir atsevišķas Eiropas valstis, kurām ir liels spēks, tomēr valstu spēku apvienošana reģionu padara tikai spēcīgāku.