Eiropas Savienība (ES), bažījoties par politisko pretreakciju dalībvalstīs, vairs nevar garantēt nākotnē uzņemt blokā sešas Balkānu valstis, kurām tā savulaik solīja vietu savienībā, pavēstīja četri diplomāti.
Strupceļš jautājumā par ES un Balkānu valstu 6.oktobra samita deklarāciju ir viens no zemākajiem punktiem ES stratēģijā par Serbijas, Kosovas, Bosnijas, Melnkalnes, Albānijas un Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu blokā.
Samitā ES bija plānojusi no jauna apliecināt pirms 18 gadiem pausto solījumu sniegt "vienbalsīgu atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai", liecina ar 11.septembri datētais samita deklarācijas projekts.
Tas izskatīts vismaz divās sarunu kārtās, pusēm nespējot panākt vienošanos, norādīja diplomāti.
ES dalībvalstis savu nostāju neatklāj, bet tādas pārtikušas valstis kā Dānija, Francija un Nīderlande bažījas, ka var atkārtoties līdzīgi notikumi kā ar sasteigto Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu un slikti pārraudzīto Austrumeiropas strādnieku migrāciju uz Lielbritāniju, kas daudzus britus noskaņoja pret ES.
Bulgārija ir pret Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu, turpinoties strīdam valodas jautājumā.
Uzņemšanai labvēlīgi noskaņotās valstis, tādas kā Austrija, Itālija, Horvātija, Slovēnija un Baltijas valstis, pārmet Vācija un Francijai, ka tās nav vērsušas spiedienu pret Bulgāriju, lai panāktu veto atcelšanu.
Albānijas progress arī ir apturēts, jo tā paplašināšanas procesā ir saistīta ar Ziemeļmaķedoniju.