Eksperte: Eiropa ik gadu sastopas ar krīzi

19.jūnijā notika Eiropas nākotnes konferences atklāšanas plenārsēde. Konferences mērķis esot sniegt cilvēkiem no visām sabiedrības grupām visā Eiropā lielāku ietekmi uz Eiropas nākotnei svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Eiropa vai ik gadu sastopas ar kādu krīzi, piemēram, ekonomisko krīzi, migrācijas krīzi un tagad - Covid-19 krīzi, tomēr, ĀM parlamentārās sekretāres ieskatā, jāspēj atrast laiks, lai konceptuāli domātu par ilgtermiņa ES nākotnes jautājumiem, kas nav saistīti ar tiem, kas, iespējams, kādā brīdī ir sasāpējuši vai tieši tobrīd akūti jārisina.

Viņa domā, ka Eiropas nākotnes konferences kontekstā ļoti svarīga ir motivācija, lai lūkotu piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, tādējādi palielinot ne tikai piederības sajūtu, bet arī uzticēšanos un iesaisti ES jautājumos, kas var būt saistīti, piemēram, ar ekonomiku, klimata pārmaiņām vai drošību, izkristalizējot to, kas patlaban cilvēkiem ir nozīmīgi.

ĀM parlamentārā sekretāre arīdzan norādīja, ka vienlaikus, runājot par šo domu apmaiņas formātu, jāsamēro gaidas ar realitāti, jo konference pati par sevi nevarēs, piemēram, uzreiz nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem vienādu veselības aprūpes pieejamību, kā arī visā ES nebūs vienāds minimālās algas līmenis vai sabiedriskā transporta infrastruktūra. Tomēr ir svarīgi vienoties par prioritātēm, kam veltīt vairāk ES līdzekļus un kopīgās politikas.

Jautāta, kādās jomās ES ir nepieciešamas reformas, Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka labu priekšstatu, ko Latvijas iedzīvotāji sagaida no ES, atspoguļo dažādās jau notikušās aptaujas. Jaunākajā "Eirobarometra" aptaujā kā svarīgākā tēma ir izvirzīta ekonomiskā attīstība un labi apmaksātu darba vietu veidošana. Tāpat nozīmīgs ir arī jautājums par klimata pārmaiņām, kas citās ES dalībvalstīs ir būtiskākais jautājums. Latvijai jau vairāku gadu garumā svarīga tēma ir jautājumi, kas saistīti ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

"Mums ir ļoti svarīgi, lai ir vienota Eiropas ārpolitika un tiktu stiprināta ar NATO vajadzībām savietojama infrastruktūra. Runājot par ārējās drošības politiku, jāatzīmē, ka mēs skatāmies uz tādiem jautājumiem kā cīņa pret hibrīddraudiem un kiberuzbrukumiem. Šie ir jautājumi, ar kuriem mūsu reģionā ir jāsaskaras, tāpēc jāmeklē veidi, kā stāvēt pretim tiem draudiem, kas nāk no Krievijas," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņa atzīmēja, ka klimata pārmaiņas, ekonomika un drošība ir būtiskas tēmas visā Eiropā, tomēr dalībvalstīs atšķiras nianses, piemēram, Dienvideiropā raizējas un vēlas priekšplānā izvirzīt migrācijas jautājumu, kādā veidā ierobežot nelegālo migrāciju, kādā veidā pareizi vadīt migrācijas procesu. Izmantojot kā platformu Eiropas nākotnes konferenci, dažādu dalībvalstu iedzīvotāji var cits citu labāk sadzirdēt un saprast, ka mums ir jābūt gataviem uzklausīt un iesaistīties tādu jautājumu risināšanā, kas pirmajā brīdī var nešķist svarīgi, jo ar tiem agri vai vēlu nāksies saskarties.

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka pirms desmit gadiem Latvijā mazāk aktuāla bija tāda problēma kā jauniešu bezdarbs, kaut gan tobrīd par to daudz runāja gan Spānija, gan Francija. Savukārt patlaban var novērot, ka jaunajiem cilvēkiem darba tirgū neiet viegli un jādomā, kā nodrošināt jauniešiem atbilstošas darba vietas un atalgojumu.

Runājot par konkrētām reformām vai uzlabojumiem, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka šobrīd īpaši aktuāli ir panākt pilnvērtīgāku un labāku ES vienotā digitālā tirgus funkcionēšanu, jo tas atvieglotu dažādu e-pakalpojumu pieejamību.

Runājot par to, ko ĀM parlamentārā sekretāre sagaida no Eiropas nākotnes konferences, viņa atzīmēja, ka būtiski ir iesaistīt pilsoņus Eiropas līmeņa diskusijās, tādējādi veidojot ciešāku sazobi, kas ir svarīgi jebkuras organizācijas pārvaldes funkcionēšanai.

"Tas ir process pats par sevi, piemēram, pilsoņu dalība plenārsesijās, kur iedzīvotāju pārstāvji kopā ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju vienlīdzīgi diskutē un apmainās ar viedokļiem savstarpēji bagātinoties. Tas no demokrātijas viedokļa ir svarīgs process. Tam nāk līdzi arī labāka izpratne, kā funkcionē ES un kā mēs varam panākt tādu jautājumu risināšanu, kas mums ir svarīgi," pauda Kalniņa-Lukaševica.

Savukārt no konferencē gūtajiem secinājumiem jāspēj nošķirt konkrētus risinājumus, ko ES Padome, EP un EK nākamajos gados apņemtos īstenot. Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre pauda cerību, ka dalībvalstis spēs vienoties, ka netiek mainīti ES pamatlīgumi, bet izmantot citus jau pieejamos instrumentus.

Viņa pavēstīja, ka ir valstis, kuras grib mainīt ES pamatlīgumus, bet tad lēmumu pieņemšana izvēršas par ļoti garu un sarežģītu procesu, kur grūti ieraudzīt tūlītēju rezultātu un pienesumu, līdz ar to viens no kompromisiem būtu vienoties par praktisku jautājumu risināšanu, nevis ieviest institucionāli būtiskas pārmaiņas, kas var vai nu izdoties, vai arī neizdoties.

Jautāta par Konferences par Eiropas nākotni praktisko pusi, ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka tas ir garš process, kas ilgs līdz nākamā gada pirmajai pusei. Tāpat viņa atzīmēja, ka jūnijā ĀM kopā ar augstskolām rīkoja jauniešu diskusiju ciklu "Nākotne ir Tavās rokās", kur kā būtiskākie jautājumi ES nākotnes kontekstā tika minētas klimata pārmaiņas, cilvēktiesības, drošība un ārējās attiecības, kam sekoja jautājumi, kas saistīti gan ar ekonomiku, gan ar veselību, gan arī ar demokrātiju. Plānots, ka diskusijās pārrunātais tiks iekļauts ziņojumā, kas pēcāk tiks publicēts Eiropas nākotnes konferences digitālajā daudzvalodu platformā.

Kalniņa-Lukaševica pavēstīja, ka Eiropas nākotnes konference notiek paralēli vairākos līmeņos. Viens līmenis ir, piemēram, konferences plenārsēdes, kur no katras dalībvalsts piedalās viens pilsoņu pārstāvis, divi valdības pārstāvji un četri pārstāvji no nacionālā parlamenta, tāpat tajās piedalīsies arī eiroparlamentārieši. Latvijas valdību plenārsēdēs pārstāvēs ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un atkarībā no tēmas - nozares ministrs vai parlamentārais sekretārs.

Otrs formāts būs četri Eiropas pilsoņu paneļi, kuros piedalīsies 200 nejauši, bet proporcionāli iedzīvotāju skaitam izvēlēti Eiropas pilsoņi. Noteikts, ka trešdaļai no tiem jābūt jauniešiem. No Latvijas tajos piedalīsies vismaz divi pārstāvji. Paredzēts, ka pilsoņu pārstāvjus atlasīs un uzrunās EK izvēlēts uzņēmums, kas visās ES dalībvalstīs pēc nejaušības principa pieaicinās pilsoņu pārstāvjus. Lai ievērotu dzimumu līdzsvaru, viens pārstāvis būs sieviete, bet otrs - vīrietis.

Paralēli plenārsēdēm un Pilsoņu paneļiem notiks arī nacionālā līmeņa pasākumi, kas var būt daudzi un dažādi, piemēram, ĀM iniciēja jauniešu diskusijas, tomēr arī vietējās nevalstiskās organizācijas paredzējušas rīkot ar Eiropas nākotnes konferenci saistītus pasākumus. Nacionālā līmeņa pasākumus var rīkot arī pilsoņu paši, piemēram, pieteikt konferenci digitālajā daudzvalodu platformā un pievienot savus secinājumus, kas radušies vietējās diskusijās, jo mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties.