Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai (ES) saglabājas augsts, liecina Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktā jaunākā sabiedriskās domas aptauja.
Šī gada martā un aprīlī veiktā aptauja liecina, ka pandēmija aizvien vairāk ietekmē iedzīvotāju personīgo dzīvi un finansiālo situāciju. Astoņi no desmit respondentiem (Latvijā - 86%) ir informēti par ES rīcību cīņā ar pandēmijas sekām, bet par EP darba būtiskākajiem jautājumiem cilvēki uzskata sabiedrības veselību, cīņu pret nabadzību, atbalstu ekonomikai un darbavietu radīšanai, kā arī klimata pārmaiņu novēršanu.
Vairums aptaujāto uzskata, ka ar tādām globālām krīzēm kā Covid-19 pandēmija jācīnās ES līmenī.
Vairāk nekā puse izjūt vai rēķinās ar ietekmi uz savu finanšu situāciju
Šā gada pirmā ceturkšņa beigās 31% eiropiešu (arī Latvijā 31%) piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos pandēmijas dēļ, bet vēl 26% (Latvijā - 32%) rēķinās ar šādu iespējamību tuvākajā nākotnē.
Iedzīvotāji Latvijā bažīgāki par ekonomiku, ne sabiedrības veselību
Neskatoties uz pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju finansiālo stāvokli, vairums respondentu visā ES (58%) uzskata, ka ierobežojumu pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību viņu valstī atsver ekonomikai nodarītos zaudējumus. Šāds viedoklis dominē vairumā ES valstu un iezīmē pārmaiņas, salīdzinot ar 2020.gadā veiktajām aptaujām, kad neliels vairākums kā būtiskāku vērtēja ekonomikai nodarīto kaitējumu.
Latvijā gan situācija ir atšķirīga - 41% aptaujāto uzskata, ka veselības ieguvumi ir lielāki nekā ekonomiskie zaudējumi, bet otrādi domā 59% respondentu.
Astoņi no desmit eiropiešiem zina par ES paveikto - taču tikai puse to vērtē atzinīgi
Eiropieši ir informēti par ES paveikto cīņā ar pandēmiju un tās sekām: astoņi no desmit respondentiem (Latvijā - 86%) ir dzirdējuši, redzējuši vai lasījuši par ES pasākumiem, un gandrīz puse (48%, Latvijā - 43%) tos var nosaukt. Neskatoties uz to, tikai 48% (Latvijā - 52%) aptaujāto ir apmierināti ar ES paveikto. Tikai 44% (Latvijā - 46%) iedzīvotāju ir apmierināti ar dalībvalstu izrādīto solidaritāti cīņā ar pandēmiju.
Augsts atbalsts ES
Neskatoties uz atšķirībām starp dalībvalstīm, ES tēls iedzīvotāju acīs saglabājies pozitīvāks nekā vairumā pēdējo 10 gadu laikā veikto aptauju. Vidēji ES tēls ir pozitīvs teju katra otrā (48%) ES iedzīvotāja (Latvijā - 49%) acīs. 35% iedzīvotāju kā vidēji ES, tā arī Latvijā ES uzlūko neitrāli, un tikai 17% ieskatā (Latvijā - 16%) ES ir negatīvs tēls.
Bieži kritiskais atsevišķu aktivitāšu vērtējums kopā ar izteiktu atbalstu ES ir pamats pārliecinoši paustajam pieprasījumam pēc reformām ES: 70% aptaujāto (Latvijā - 63%) norāda, ka pamatā atbalsta ES, bet tikai 23% atbalsta ES "veidā, kādā tā īstenota līdz šim" (Latvijā - 33%). Gandrīz puse respondentu (47%) norādījuši, ka "atbalsta ES, bet ne veidā, kādā tā īstenota līdz šim" (Latvijā - 30%).
Veselība, vakcinācija un vairāk pilnvaru cīņā ar krīzēm - vēlamās ES prioritātes
74% eiropiešu (Latvijā - 70%) vēlas, lai ES iegūtu plašākas pilnvaras cīņai ar tādām krīzēm kā Covid-19 pandēmija, 28% šādam apgalvojumam "pilnībā piekrīt".
Vaicāti par vēlamajām ES prioritātēm cīņā ar pandēmiju, eiropieši visbiežāk minējuši ātru piekļuvi drošām un efektīvām vakcīnām (39%), lielāku līdzekļu ieguldīšanu vakcīnu un ārstniecības līdzekļu izstrādē (29%), ES krīzes stratēģijas izvedi (28%) un Eiropas veselības politikas attīstīšanu (25%).
Latvijā visbiežāk minētās prioritātes ir atšķirīgas - vakcīnu nodrošināšanai (42%) seko aicinājums ieguldīt vairāk naudas ekonomikā, lai nodrošinātu visu dalībvalstu ilgtspējīgu un taisnīgu atveseļošanos (35%) un dot iespēju dalībvalstīm atbalstīt uzņēmumus un darbiniekus, kuri cieš no pandēmijas (30%).
Vēlamās EP prioritātes - sabiedrības veselība, cīņa pret nabadzību un klimata pārmaiņām
Vaicāti par vēlamajām EP prioritātēm, iedzīvotāji visbiežāk minējuši darbu pie sabiedrības veselības stiprināšanas (49% vidēji ES un arī Latvijā), cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību (39%, Latvijā - 45%), atbalstu ekonomikai un darbavietu radīšanai (39%, Latvijā - 57%), kā arī cīņu ar klimata pārmaiņām (34%, Latvijā - 17%).