Latvija 16 .vietā pēc saslimstības ar Covid-19 ES un EEZ valstu vidū

© AFP/SCANPIX/LETA

Latvija starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kurās ir visaugstākais inficēšanās līmenis ar Covid-19, ir pacēlusies līdz 16.vietai, liecina Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

ECDC dati tiek aprēķināti, vadoties pēc cita populācijas datu avota, nekā Latvijas analogās iestādes - Slimību profilakses un kontroles centra.

Iepriekšējās divas nedēļas Latvija ieņēma 19.vietu.

ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 5. līdz 18.aprīlim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 378,9 gadījumi. Līdz šīs nedēļas sākumam augstāks 14 dienu inficēšanās līmenis nekā Latvijā bijis Kiprā, Zviedrijā, Francijā, Horvātijā, Ungārijā, Polijā, Igaunijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Lietuvā, Bulgārijā, Čehijā, Beļģijā, Luksemburgā un Austrijā.

Visaugstākais saslimstības līmenis pašlaik ir Kiprā - 962 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, zemākais - Islandē ar 29 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Igaunijā pēdējo divu nedēļu inficēšanās līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir noslīdējis līdz 602 gadījumiem, kas ir septītais augstākais īpatsvars starp ES un EEZ valstīm. Lietuvā saslimstības līmenis pēdējās divās nedēļās ir audzis līdz 501,2 gadījumiem un tā pašlaik ir desmitajā vietā, liecina ECDC dati.

Latvijā ir audzis 14 dienu mirstības rādītājs ar diagnosticētu Covid-19 un iepriekšējās nedēļas beigās tas bija 64 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju. Šajā rādītājā Latvija ir pacēlusies no 12. uz 11.vietu starp ES un EEZ valstīm ar augstāko mirstību.

Augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju aizvadītajās divās nedēļās bijusi Ungārijā, Bulgārijā, Slovākijā, Polijā, Čehijā, Horvātijā, Rumānijā, Igaunijā, Grieķijā un Itālijā. Lietuvā attiecīgais rādītājs ir 55,5, bet Igaunijā - 112,9 gadījumi.

Tāpat Latvija joprojām ir ECDC veidotās ceļojumu brīdinājuma kartes sarkanajā zonā, kurā ir arī lielākā daļa citu Eiropas valstu. Šajā zonā atrodas Eiropas reģioni, kuros 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 150 un 500 gadījumiem.

Brīdinājuma kartes tumši sarkanajā zonā, kura liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 gadījumus, no Baltijas valstīm joprojām atrodas Igaunija, kā arī Viļņas reģions Lietuvā. Savukārt pārējā Lietuvas teritorija tāpat kā Latvija ir sarkanajā zonā.

Tumši sarkanajā zonā bez Igaunijas ir arī Zviedrija, Kipra, Slovēnija un Lihtenšteina, lielākā daļa Ungārijas, Francijas, Polijas un Nīderlandes, kā arī atsevišķi reģioni Čehijā, Horvātijā, Bulgārijā un Rumānijā.

Oranžajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 25 un 150 gadījumiem, atrodas Islande, Portugāle, lielākā daļa Dānijas, Norvēgijas un Īrijas, kā arī reģioni Somijā, Spānijā un Grieķijā.

Savukārt zaļajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāka par 25 gadījumiem, atrodas Somijas ziemeļu daļa un viens reģions Norvēģijā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais