Vācijas Konstitucionālā tiesa aptur ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju
Vācijas Konstitucionālā tiesa piektdien negaidīti apturējusi Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atlabšanas programmas ratifikācijas procesu, jo saņēmusi prasību, kurā apšaubīta tās atbilstība pamatlikumam.
Programmu, kura paredz ES ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes atvēlēt 750 miljardus eiro, abas Vācijas parlamenta palātas jau ratificējušas, un to atlicis vien parakstīt prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram.
Taču piecas personas iesniegušas prasību, kurā apšaubīta ES programmas atbilstība Vācijas konstitūcijai, un ratifikācijas process apturēts līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.
Tiesa neatklāja, kas ir prasītāji, un publiskoja tikai viņu iniciāļus.
Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija solījusi cīnīties pret ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju.
Vācijas likumdevēju atbalsts programmai iezīmē izmaiņas Vācijas noraidošajā nostājā pret parādu apvienošanu.
Vācijas līderi apgalvoja, ka pēc pandēmijas postošās ietekmes nepieciešams panākt ES atgriešanos pie ekonomiskās izaugsmes.
"Balsojums ir skaidrs signāls Eiropas solidaritātei un spēkam," sacīja Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, uzsverot, ka Vācijas interesēs ir panākt, lai visa ES izkļūst no krīzes spēcīga.
"Spēcīga atveseļošanās Eiropā ir svarīgs priekšnoteikums pašas Vācijas ekonomiskajiem panākumiem un labklājībai," viņš piebilda.
Vācijas kanclere Angela Merkele kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu piedalījās ES ekonomikas atlabšanas programmas izstrādāšanā pagājušajā gadā. ES dalībvalstis programmu apstiprināja decembrī kā daļu no ES daudzgadu budžeta, kas sasniedz 1,8 triljonus eiro.
Lēmums piedāvāt aizdevumus un subsīdijas ES valstīm, kuras pandēmija skārusi vissmagāk, piemēram, Itālijai, satrieca ilgstošo stereotipu par Vāciju kā ļoti taupīgu valsti, kas stingri iebilst pret atbildības uzņemšanos par citu valstu parādiem.
Vācija arī apturēja konstitucionālo noteikumu, kas liedz valdībai uzņemties jaunus parādus 2020.gadā un 2021.gadā.
Berlīne, kas plāno 2021.gadā aizņemties rekordlielu summu - 240,2 miljardus eiro, tagad vēlas atcelt šo aizliegumu arī attiecībā uz 2022.gadu.