Eiropas Komisijā iesniegts Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts
Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.
FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.
Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.
FM minēja, ka projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.
FM arī norādīja, ka otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.
Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.
No Atveseļošanās plāna līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, 20% plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.
"Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to Latvijas plāns šobrīd sagatavots par šo summu," piebilda FM.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK iepriekš rosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tā mērķis - atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropā jauna, līdz šim vēl nebijusi finansējuma programma.