Neietverot Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā, EK šo plānu var arī nesaskaņot, piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Iepriekš valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - pauda kritiku par Latvijas izstrādāto pieteikumu finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda, kurā Latvijai iezīmēti 1,6 miljardi eiro. LDDK ieskatā, pārāk lielu daļu finansējuma iecerēts piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.
Sēdes laikā sociālie partneri arī pauda sarūgtinājumu, ka tie savlaicīgi netika iesaistīti plāna izstrādē.
Kariņš atvainojās abām organizācijām, ja "sadarbība nav bijusi ideāla visos līmenis", vienlaikus aicinot ministrus un ministrijas aktīvāk sadarboties ar sociālajiem partneriem.
Pievērošoties Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna projektam, Ministru prezidents norādīja, ka plāna izstrāde bija smagnēja, jo sākotnēji ministrijas iesniedza projektus kopumā septiņu miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa ir ap 1,6 miljardiem eiro. Tāpēc turpmākajās diskusijās puses vienojās par sasniedzamajiem mērķiem un pēc tam domāja par konkrētiem projektiem, kas šos mērķus ļaus sasniegt.
Kariņš piebilda, ka gadījumā, ja Latvija iesniegs EK savu ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā nav ņemtas vērā EK rekomendācijas, tad pastāv iespēja, ka tas tiks atgriezts un plāns būs jāpārstrādā. "EK rekomendācijas lielos vilcienos ir pilnīgā saskaņā ar mūsu pašu domāšanu," piebilda premjers.
Tāpat Kariņš skaidroja, ka patlaban valsts vajadzību finansēšanai ir divi avoti - ilgtermiņa izaugsme tiek nodrošināta ar ES daudzgadu budžetu un valsts budžetu, savukārt ES Atveseļošanas fonds ir trešais finanšu avots, kas paredzēts konkrētu mērķu īstenošanai vidējā termiņā.
Arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) piebilda, ka Latvijas atjaunošanas plānā ir ietverti īstermiņā īstenojami projekti. Pēc viņa prognozēm, pozitīva Latvijas plāna saskaņojuma gadījumā ar EK līdzekļi no ES Atjaunošanas fonda Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
ES Atveseļošanas mehānisma finansējums sniedz papildu finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apmēram 2,02 miljardiem eiro, atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020.gadā un 2021.gadā.
Finanšu ministrijas (FM) vadītā darba grupa ir sagatavojusi Latvijas plāna projektu. Darbs plāna izstrādei tika organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.
No ES Atveseļošanas mehānisma līdzekļiem 20%, pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā.FM aptuvenās aplēses liecina, ka klimata mērķu sasniegšanas projektiem no ES Atjaunošanas fonda varētu piešķirt 610,5 miljonus eiro, digitālās transformācijas projektiem - 330 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.
Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā. Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.
Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā. Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.
Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai. Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.
Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.
Plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs Eiropas Komisijā (EK), kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.