Rinkēvičs: Latvijas interesēs ir uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesībām balstīta Eiropa

Latvijas interesēs ir Eiropas Savienība (ES), kas balstīta demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konceptā, uzrunā Saeimas ārpolitikas debatēs akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka aktīvi atbalstot un nostiprinot šādas iniciatīvas, mēs var ietekmēt kopīgus Eiropas procesus, nodrošināt savas intereses un līdz ar to arī stiprināt paši sevi. Pasaules polarizācija un viedokļu atšķirības starp ASV, Eiropu, Krieviju un Ķīnu tomēr var nākt ar jaunām dilemmām. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai jāturpina būt tai valstij, kas stiprina gan Eiropu, gan transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu.

Savā uzrunā ministrs pievērstās arī pagājušajā gadā pieņemtajam ES daudzgadu budžetam. Viņš vērsa uzmanību, ka sarunas par daudzgadu budžetu vienmēr ir sarežģītas, tomēr šoreiz, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, jaunu prioritāšu parādīšanos, kā arī ar tiesiskuma jautājumiem, tās bijušas īpašas.

Rinkēviča ieskatā, rezultāts Latvijai ir ļoti labs - tuvāko septiņu gadu laikā Latvija no ES saņems gandrīz 10,5 miljardus eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu periodu. Papildus vēl Latvija varēs aizņemties ap 2,5 miljardus eiro uz izdevīgiem nosacījumiem.

Ministrs uzsvēra, ka no šiem līdzekļiem gandrīz pieci miljardi eiro var tikt ieguldīti tieši ekonomikas atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaikus būtiski tiks stiprināts pamats Latvijas tālākai izaugsmei, kas balstīsies uz klimatam draudzīgāku ekonomiku un digitalizāciju.

"Latvija arvien skaļāk piesaka sevi kā valsti, kas vēlas attīstīt klimata neitrālu ekonomiku. Pērn pieņemtais Eiropas Zaļais kurss un tajā atrunātie klimata mērķi iezīmē jaunu pavērsienu mūsdienu Eiropas politiskajā domāšanā," norādīja Rinkēvičs.

Viņš skaidroja, ka no ES Atveseļošanās instrumenta dalībvalstīm vismaz 37% ir jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām, atzīmējot, ka ar zaļā kursa un jaunās atveseļošanās pakotnē ietilpstošajiem grantiem būs iespējams vēl vairāk mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un veicināt ilgtspējīgu enerģētisko politiku.

Pēc ministra domām ir svarīgi, lai ES investīcijas ir mērķtiecīgas un atbilstošas valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai attīstībai un darba produktivitātes celšanai. Izglītība, zinātne un pētniecība noteikti ir jomas, kuras ir svarīgas Latvijas nākotnei, pauda Rinkēvičs.

Uzrunā ministrs pievērsās arī pagājušajā gadā notikušajiem satricinājumiem Austrumu kaimiņu reģionā, tostarp, protestu vardarbīgai apspiešana un represijām pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā saistībā ar falsificētajām prezidents vēlēšanām, kā arī ministrs pieminēja militāro eskalāciju Kalnu Karabahas reģionā.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka, ņemot vērā šos notikumus reģionā, jādomā jaunus un ilgtermiņa sadarbības mērķus ar sešām partnervalstīm Austrumu partnerības politikas formātā.

"ES ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar trim asociētajām partnervalstīm - Ukrainu, Gruziju, Moldovu, kas vēlas ciešāku integrāciju ar ES," sacīja ministrs, norādot, ka Eiropas politikai attiecībā uz šīm partnervalstīm ir jāturpina balstīties uz demokrātijas un likuma varas principu stiprināšanu, atbalstu reformu progresam, kā arī uz atbalstu partnervalstu teritoriālai integritātei un suverenitātei.