Rinkēvičs aicina iedarbināt ES sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā

© Reuters/Scanpix/Leta

Saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā būtu jāiedarbina Eiropas Savienības (ES) sankciju režīms, par kura izveidošanu bloka dalībvalstis vienojās pagājušā gada nogalē, šādu nostāju ES līmeņa sanāksmē paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šodien ministrs piedalījās ES Ārlietu padomē Briselē, Beļģijā. ES ārlietu ministru darbakārtībā bija iekļauta diskusija par klimata un enerģētikas diplomātiju, tikšanās attālināti ar Japānas ārlietu ministru, kā arī neformāla diskusija par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes sadarbību ārlietu un aizsardzības jomās.

ES ārlietu ministru sanāksmes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta un debates izvērtās par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, kas saistīti ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija arestu un nesamērīga spēka pielietošanu pret demonstrantiem pagājušajā nedēļas nogalē.

Rinkēviča ieskatā, ES sankciju režīma cilvēktiesību jomā iedarbināšana būtu ļoti labs ES signāls vienotai un ātrai rīcībai, norādot, ka šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav pieļaujami.

Diskusijās par transatlantiskajām attiecībām ārlietu ministrs uzsvēra, ka šobrīd ES ir jāuzsāk aktīva sadarbība ar jauno ASV administrāciju, jo ES un transatlantiskajās attiecībās ir kopēja darba kārtība, piemēram, Krievija un Ķīna, kā arī klimata ietekme uz drošības jautājumiem. Šobrīd ārlietu ministru centrālais diskusiju jautājums ir par iespēju palielināt ES ietekmi globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī enerģētikas pārejas ģeopolitiskie aspekti.

Politika

Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.

Svarīgākais