Eiropas Parlaments (EP) prasa izstrādāt Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu, kas darbiniekiem dotu tiesības brīvajā laikā atslēgties no darba lietām, nepiedzīvojot negatīvas sekas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
EP savā likumdošanas iniciatīvā, ko pieņēma, 472 deputātiem balsojot par, 126 - pret un 83 deputātiem atturoties, prasa Eiropas Komisijai (EK) ierosināt tiesību aktu, kas digitālajā vidē strādājošajiem dotu tiesības atslēgties no darba lietām ārpus darbalaika.
Tajā arī būtu jānosaka attālinātā darba minimālās prasības un jāprecizē darba nosacījumi, darbalaiks un pārtraukumi.
Tā kā darba pienākumus cilvēki aizvien biežāk pilda digitālajā vidē, ir izveidojusies pastāvīgās pieejamības kultūra, kura, pēc EP deputātu domām, negatīvi ietekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru. Covid-19 krīzes laikā, pateicoties iespējai strādāt no mājām, daudzi cilvēki nezaudēja darbu un uzņēmumi turpināja darboties. Tomēr ilgo darba stundu un pieaugošo prasību dēļ ir pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuri cieš no trauksmes, depresijas, izdegšanas sindroma un citām fiziskām un garīgām veselības problēmām.
EP deputāti uzskata, ka tiesības nebūt sasniedzamam ir pamattiesības, saskaņā ar kurām darbinieki ārpus darbalaika drīkst nepildīt darba pienākumus, proti, viņiem nav jāatbild uz zvaniem, e-pastiem un jāreaģē uz jebkādu citu digitālu saziņu. Viņu ieskatā, šīs pamattiesības attiecas arī uz brīvdienām un citu veidu prombūtni.
Dalībvalstis tiek mudinātas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbinieki varētu īstenot šīs tiesības. To var darīt arī ar darba koplīgumiem starp sociālajiem partneriem. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka darba devēji nediskriminēs, nekritizēs, neatlaidīs vai kā citādi nevērsīsies pret darbiniekiem, kuri izmanto tiesības atslēgties no darba lietām.
Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma darbs no mājām ir pieaudzis par gandrīz 30%. Gaidāms, ka šis rādītājs nemainīsies vai pat pieaugs. "Eurofound" pētījums liecina, ka cilvēki, kas strādā no mājām, divreiz biežāk pārsniedz maksimālo nedēļas darba stundu skaitu, proti, 48 darba stundas, salīdzinot ar darbiniekiem, kuri strādā darba devēja telpās. Gandrīz 30% no mājām strādājošo apgalvo, ka viņi savā brīvajā laikā strādā ik dienas vai vairākas reizes nedēļā. Turpretī no birojā strādājošajiem darbiniekiem brīvajā laikā strādā vien 5%, atzīmēja Krastiņš.