Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komiteja ir apstiprinājusi noteikumus Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma izmantošanai 672,5 miljardu eiro vērtībā, informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
ES līmenī tiks ieviests īpašs Atveseļošanas un noturības mehānisms, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas un celtu ES konkurētspēju ilgtermiņā. Latvijai no šī fonda būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro grantos, lai ieviestu reformas, it īpaši pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī mazinātu krīzes sekas.
"Esmu gandarīta, ka vērā ņemti arī vairāki manis iesniegtie grozījumi, tostarp iespēja fondu izmantot, lai segtu vīrusa seku novēršanas investīcijas jau kopš krīzes sākuma. Dalībvalstīm arī būs pieejams lielāks priekšfinansējums nekā tika sākotnēji plānots, lai mazinātu slogu uz valstu budžetiem ekonomisko grūtību laikā," atzīmējusi komitejā strādājošā deputāte no Latvijas Inese Vaidere (JV).
Fonda kritēriji paredz spēcīgu fokusu uz Eiropas zaļā kursa ieviešanu, jo vismaz 37% no finansējuma ir paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Vaidere uzsvēra, ka svarīgi būs ieguldīt, piemēram, ēku renovācijas projektos, kas ne tikai radīs jaunas darbavietas, bet arī samazinās izmešus un rēķinus iedzīvotājiem.
"Otrs lielākais investīciju virziens ir digitalizācijas ieviešana gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumos, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana, kam jāatvēl vismaz 20%. Investīcijas paredzētas arī zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei," izcēlusi Vaidere.
Pēc politiķes vārdiem, EP esot svarīgi uzraudzīt finansējuma izmantošanu dalībvalstīs, "lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķērdēta". Viņa atzīmēja, ka pastāvot bažas par, piemēram, Spāniju, kurā sociālistu valdība varot mēģināt ES līdzekļus novirzīt savu atbalstītāju labumam.
Vaidere uzsvēra, ka Latvijai no fonda būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro grantos, bet "ar lielu naudu nāk liela atbildība", tāpēc viņa pauda atkārtotu aicinājumu - visiem koncentrēties uz Latvijas kopējo labumu ilgtermiņā un līdzekļus ieguldīt racionāli.
Fonda noteikumi paredz, ka EP regulāri tiks informēts par dalībvalstu reformu plānu ieviešanu un tos apspriedīs ar Eiropas Komisiju (EK), kas dalībvalstīm līdzekļus piešķirs. Tikšot piemēroti stingri kontroles pasākumi, lai novērstu krāpšanu un korupciju.
Šobrīd dalībvalstis gatavo savus atveseļošanas un noturības plānus, kas apkopos piedāvātās reformas un investīciju projektus. Paredzēts, ka Latvijas plānu valdībā apstiprinās janvārī un pēc tam saskaņos EK, ņemot vērā EP viedokli. Tāpat tuvākajos mēnešos dalībvalstu parlamentos jāratificē lēmums, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām. Tas varētu notikt līdz vasarai, pauda Salmgriezis.