Vaidere: Panāktā vienošanās starp ES un Lielbritāniju Latvijai ir izdevīga

Panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienoto Karalisti ES dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, ir izdevīga, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņasprāt, atzinīgi vērtējams, ka vienošanās vispār ir panākta. Tāpat ES dalībvalstis ir parādījušas savu vienotību ārpolitikas jautājumos, kas saistīti ar šo līgumu, jo Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons vēlējās vest divpusējas sarunas, it īpaši pēdējās nedēļās, ar ietekmīgākajām bloka dalībvalstīm, tomēr valstis palika vienotas nostājā, ka sarunas notiks tikai ar ES sarunvedējiem, kuru priekšgalā ir ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Politiķe pavēstīja, ka Barnjē ir atzīts par izcilu sarunu vedēju, kurš pratis saglabāt ES dalībvalstu vienotību. Tāpat Vaidere sacīja, ka vienošanās pilnībā nav laba ne vienai, ne otrai pusei, tomēr vienošanās paredz arī vairākus ieguvumus.

Viņa skaidroja, ka Latvijas un arī ES kopumā tirdzniecības bilance, proti, preču kustība ar Apvienoto Karalisti ir pozitīva un ar pārpalikumu. Tā kā panākta vienošanās, ka preču tirdzniecībai starp Apvienoto Karalisti un ES dalībvalstīm tarifu nebūs, to var uzskatīt par vienu no priekšrocībām, jo uz Apvienoto Karalisti ES eksportē vairāk preču nekā ieved.

Tāpat Vaidere uzsvēra, ka finanšu jomā situācija varētu būt citādāka, jo Apvienotā Karaliste ir lielākā finanšu pakalpojumu eksportētāja uz ES un šajā jomā turpmāk būs lielāki šķēršļi.

"No breksita piekritējiem varēja dzirdēt populistiskus saukļus, ka Apvienotā Karaliste katru nedēļu ietaupīs 350 miljonus sterliņu mārciņas, ko varēs novirzīt veselības aprūpei. Bet patiesībā iemaksas ES sasniedza 230 miljonus mārciņu nedēļā," sacīja Vaidere, piebilstot, ka aizvadīto piecu gadu garumā Apvienotā Karaliste ir iztērējusi lielu daudzumu naudas gan sarunu vešanai, gan muitas kontroles izveidei, birokrātijas ieviešanai, likumu izstrādei un pieņemšanai. Politiķes ieskatā tēriņi turpināsies un, lai gan ir panākta vienošanās, Apvienotajai Karalistei tas būs dārgs process.

Pēc Vaideres domām, negatīvi vērtējams tas, ka briti, par spīti iepriekš dotajiem solījumiem piedalīties ES programmā "Erasmus+", tomēr atteikušies no dalības, pamatojot šādu soli ar to, ka tas esot pārāk dārgi. Politiķe uzsvēra, ka tās nav labas ziņas, jo samazināsies latviešu un britu jauniešu savstarpējie kontakti.

EP deputāte arīdzan norādīja, ka britu plāno izveidot citu programmu, kas ļaus viņu jauniešiem studēt Eiropā, tomēr pagaidām nav indikāciju, ka šī programma ļaus ES dalībvalstu jauniešiem studēt Apvienotajā Karalistē. Savukārt par pozitīvu aspektu Vaidere atzina to, ka briti turpinās piedalīties ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa".

"Manuprāt, ir gan labas, gan ne tik labas panāktās vienošanās puses. Skoti ir ļoti neapmierināti, ka pret viņu gribu ES ir jāpamet. Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena sacījusi, ka nepiedalīšanās programmā "Erasmus+" no premjera Džonsona puses ir kultūras vandālisms," sacīja politiķe, pieļaujot, ka nākotnē ES savās rindās varētu uzņemt jaunu valsti - Skotiju, jo tādu iespēju pilnībā izslēgt nevarot.

Runājot par breksita praktiskajām sekām Latvijai, Vaidere atzīmēja, ka dārgāki kļūs pasta sūtījumi - ja pēc 1.janvāra radi vai draugi vēlēsies veikt sūtījumus tuviniekiem Latvijā, būs jāņem vērā to vērtība, jo sūtījumu vajadzēs gan atmuitot, gan samaksāt nodokli.

Komercsūtījumiem no 22 līdz 150 eiro būs jāmaksā tikai pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Ja sūtījuma summa pārsniegs 150 eiro būs jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis. Politiķe sacīja, ka par nekomerciālu sūtījumu, ko viens cilvēks sūta otram, ar summu virs 45 eiro, būs jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis.

Veidere norādīja, ka tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un būs reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāju statusam, saglabāsies līdzšinējās tiesības, bet jaunieceļotāji tiks kontrolēti stingrāk. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka ne visi jautājumi ir izlemti pilnībā, piemēram, pagaidām nav skaidrs, kā notiks profesiju pielīdzināšana, kā turpmāks tiks tirgoti pakalpojumi.

EP deputāte pauda pārliecību, ka EP ratificēs vienošanos, jo dalībvalstīs valda pozitīva noskaņa. Viņas ieskatā parlamentam nevajadzētu uzstāt uz bezvienošanās breksitu, jo tas ievērojami pasliktinātu situāciju.