Kariņš: Pēcbreksita vienošanās ir labs pamats Latvijas un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām

 
©Romāns Kokšarovs/F64

Pēcbreksita vienošanās ir labs pamats Latvijas un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

Kariņš pauda sarūgtinājumu, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, vienlaikus piebilstot, ka ES un Apvienotās Karalistes panāktā vienošanās par attiecībām pēc breksita ir vērtējama kā laba ziņa.

Premjers uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir nozīmīga partnere Latvijai, jo tajā ne tikai dzīvo daudz Latvijas valsts piederīgo, bet Lielbritānija ir arī nozīmīga partnere ārējā tirdzniecībā un drošības jomā.

"Latvijai ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar Apvienoto Karalisti un panāktā pēcbreksita vienošanās ir solis pareizā virzienā, tas ir pamats, uz kā būvēt Latvijas un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecības," uzsvēra Kariņš.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka vienošanās teksts pamatā nosaka, ka tirdzniecības attiecības būs plašas, labas un bez tarifiem. Tas ir būtiski Latvijas uzņēmumiem, jo vietējiem uzņēmumiem ir diezgan laba tirdzniecība, piemēram, kokapstrādes jomā, piebilda politiķis.

Ministrs vērsa uzmanību, ka šajā jomā ir viena nianse, proti, atšķirībā no brīvās tirdzniecības ES uz ES un Lielbritānijas robežas ir iespējamas muitas procedūras un apskates, taču "tas neprasa papildus tarifus".

Latvijas valstspiederīgajiem, proti, personām, kuras pārceļas uz Lielbritāniju darba vai studiju nolūkos, atbilstoši Lielbritānijas likumiem no 1.janvāra sociālās drošības "spilvens" jeb pabalsts paliek lielā mērā līdzīgs tam, kāds ir Lielbritānijas pilsoņiem.

Tāpat Lielbritānijas un ES pilsoņiem būs iespējas saņemt medicīnisku palīdzību, jo darbosies Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Tāpat varēs saņemt plānveida ārstēšanu.

Ministrs gan vērsa uzmanību, ka patlaban vēl "nav izveidots ietvars tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai krimināllietas un operatīvajā darbā". Šajā jomā darbs pie vienošanās vēl turpināsies.

Ministrs kā nepatīkamu novērtēja faktu, ka vienošanās neregulē sadarbību drošības, aizsardzības un ārpolitikas jomā, tomēr ministrs cer, ka šī sadarbība starp ES un Lielbritāniju veidosies laika gaitā.

Jau ziņots, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!