Pirmdien oficiāli sasaukta valdība ārkārtas sēda, lai lemtu par Latvijas pozīciju pēcbreksita vienošanās jautājumā.
Sēde attālinātā formātā notiks plkst.14, un tajā tiks izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotās Karalistes sarunvežiem ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šā gada 31.decembrī.
ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi Eiropas Savienības (ES) Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija, piekritīs, tad ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.
Jau vēstīts, ka ES un Lielbritānija 24.decembra sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.
1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.
Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.