Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Politika \ Eiropas Savienība

Kariņš: Latvija no Eiropas saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro lielu ieguldījumu ekonomikā

© F64, Vladislavs Proškins

Eiropas Savienības (ES) līderu vienošanās ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu ir "laba ziņa Latvijai un Eiropai", uzsver Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sociālajos tīklos atzīmē, ka ceturtdienas vakarā Eiropadomē pārvarētas domstarpības un atbloķēta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanās fondu.

Pēc eiropadomes Kariņa birojā informēja, ka, pārvarot domstarpības un atbloķējot jūlijā panākto vienošanos, dalībvalstu līderi panāca gala lēmumu par nākamo ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanās fondu.

Kariņš atzina, ka šī ir ļoti laba un gaidīta ziņa Latvijai un visai Eiropai. Pēc vienošanās apstiprināšanas Eiropas Parlamentā, Latvijas ekonomikā tuvāko septiņu gadu laikā tiks ieguldīti vairāk nekā desmit miljardi eiro, kas ļaus straujāk modernizēt ekonomiku un atbalstīt mūsu uzņēmumus.

Pēc vairāku stundu garām diskusijām līderi vienojās par paaugstinātu ES klimata ambīciju, kas paredz emisiju samazināšanu vismaz 55% apmērā līdz 2030.gadam. "Tas ir skaidrs signāls mūsu uzņēmējiem ieguldīt un attīstīt zaļās tehnoloģijas, tādejādi stiprinot mūsu valsts ekonomiku," uzsvēra Ministru prezidents.

Dalībvalstu līderi, diskutējot par Covid-19 pandēmijas ierobežošanu, norādīja uz vakcīnu pieejamības būtisko lomu. Ministru prezidents pauda, ka izeja no pandēmijas ir vakcinācija, kas prasa koordinētu rīcību gan nacionālā, gan ES līmenī. "Visas dalībvalstis šobrīd ar cerībām raugās un strādā pie tā, lai vakcināciju visā Eiropā varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Tikai visi Eiropā kopā strādājot mēs varam ierobežot pandēmijas izplatību," sacīja premjers.

Diskusijā par ES ārējām attiecībām galvenais fokuss tika veltīts Turcijas aktivitāšu izvērtējumam Austrumvidusjūrā. Tika pieņemts līdzsvarots lēmums, paredzot dialoga turpināšanu, vienlaikus iestājoties par ES interešu aizstāvību un izdarot spiedienu uz Turciju situācijas deeskalēšanā.

Ņemot vērā, ka nav mainījusies Krievijas agresīvā politika attiecībā uz Ukrainu, tostarp Krimas okupāciju, dalībvalstu vadītāji vienprātīgi atbalstīja ekonomisko sankciju pagarināšanu Krievijai.

Attiecībā uz ASV līderi spēcīgas transatlantiskās saites nozīmi un sagaida ciešu sadarbību ar jauno ASV administrāciju.

Līderi īsi pārrunāja ES attiecības ar Dienvidu kaimiņiem, kā arī aktuālo situāciju breksita sarunās. Reaģējot uz nesenajiem teroraktiem Eiropā, līderi uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības drošības politikas jomā.

Eiropadomes sēdes laikā tās dalībniekiem un pavadošajām delegācijām noteikti stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi, tostarp jāievēro fiziska distancēšanās, bet kur tas nav iespējams, kā arī iekštelpās, jālieto sejas maskas. Tāpat tiek stingri kontrolēta personu kustība telpās, nodrošinot, ka vienlaikus tajās atrodas ierobežots skaits personu.

Pirms Eiropadomes Ministru prezidents piedalījās Eiropas Tautas partijas samitā, kā arī vadīja Baltijas un Ziemeļvalstu valdību un valstu vadītāju koordinācijas sanāksmi. Ministru prezidents Eiropadomē pārstāvēja arī Igauniju, ņemot vērā Igaunijas premjera Jiri Ratasa lūgumu, jo Ratass šonedēļ atrodas pašizolācijā.

Pēc Eiropadomes apmeklējuma Ministru prezidents, pildot darba pienākumus, plāno strādāt attālināti un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.