Vaidere: Ungārijas un Polijas rīcība liecina par vēlmi novērst uzmanību no iekšējām problēmām

Polijas un Ungārijas vadītāji, uzliekot veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, novērš savu valstu sabiedrību uzmanību no iekšējiem saspīlējumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Vaidere ir pārliecināta, ka principi, kuri tika piedāvāti budžetā, nav vērsti pret šīm abām valstīm un ka nevienai tiesiskai valstij no šīm prasībām nebūtu jābaidās. "Galvenokārt tie attiecas uz godīgu un caurskatāmu fondu izmantošanu. Abu valstu paziņojums lielā mērā ir saistīts ar to, ka gan Ungārijā, gan Polijā ir lietas, kuras sabiedrību ļoti satrauc. Piemēram, Ungārijā ir ļoti liela Covid-19 izplatība un nāves gadījumu skaits, bet Polijā ir protesti pret abortu ierobežošanu," sacīja Vaidere.

Politiķas skatījumā, turpmākā lietas attīstība "faktiski ir nolemta", jo EP par šiem principiem ir nobalsojis un tajos mainīt neko nevēlēsies, tāpat kā arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. "Tomēr padomē turpināsies sarunas, lai panāktu vienošanos, un liela nozīme šajās sarunās būs Vācijas kanclerei Angelai Merkelei," teica EP deputāte.

Vaidere uzskata, ka vienošanās varētu aizņemt vairākas nedēļas, bet droši vien, ka ES daudzgadu budžets tomēr sāks darboties no nākamā gada 1.janvāra, bet varētu kavēties budžeta ratifikācija nacionālajos valstu parlamentos, un tas varētu notikt tikai pavasarī.

"Tieši šīm valstīm ir ļoti svarīgi šos pieejamos līdzekļus, tāpēc Polijas un Ungārijas interesēs būtu pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos. Nedomāju, ka abas valstis vēlēsies būt tās, kuras liedz ES iedzīvotajiem saņemt naudu krīzes apstākļos," teica Vaidere.

Kā vēstīts, bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar EP panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Diplomāti apstiprināja, ka šīs valstis ir Polija un Ungārija.

Abas valstis ir atkārtoti draudējušas uzlikt veto ES budžetam un tautsaimniecības atveseļošanas paketei, jo tās iebilst pret likuma varas principu ievērošanu sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Veto piemērošana, visticamāk, aizkavēs ES finansējuma piešķiršanu, jo nākamais daudzgadu budžets sāksies jau 1.janvārī. Kāda ES amatpersona izteicās, ka Polija un Ungārija ar šo soli ir sagrābusi ES daudzgadu budžetu par ķīlnieku.

"Polija cer uz saprātīgu pieeju no mūsu partneriem un izstrādā noteikumus, kas ļaus panākt vienošanos. Mēs esam atvērti konstruktīviem risinājumiem, kamēr vien tie ir savienojami ar Eiropadomes secinājumiem un esošajiem ES līgumiem," tviterī paziņoja Polijas valdības preses pārstāvis.

"Ja ES velēsies pārkāpt līgumus, ja ES līderu tikšanās laikā pieņemtie lēmumi netiks respektēti, Polija nepiekritīs ES budžeta pieņemšanai," intervijā radio sacīja Polijas premjerministra kancelejas vadītājs Mihals Dvorčiks.

Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.

Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.

Pret Ungāriju un Poliju Eiropas Komisija (EK) ir ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.