Eiropas Savienības (ES) līderi otrdien diskutēja par bloka ārējo robežu stigrāku aizsardzību, apsverot kopīgus soļus pēdējā laikā Eiropā pieredzēto islāmistu teroraktu kontekstā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas bija sasaucis samitu pēc nesenajiem teroraktiem Francijā un Austrijā, aicināja uz ātru un koordinētu reakciju, kā arī nosodīja Eiropas patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu no cilvēku puses, kas Eiropā cenšas iekļūt negodprātīgu motīvu vadīti.
"Visās mūsu valstīs mēs pieredzam to, ka tiesības uz patvērumu ļaunprātīgi izmanto" kontrabandisti, noziedznieku bandas, cilvēki no valstīm, "kurās nav kara", žurnālistiem pēc videokonferences sacīja Makrons.
Pagājušajā mēnesī čečenu imigrants, kuram Francijā bija piešķirts patvērums, Parīzes piepilsētā nogrieza galvu skolotājam, bet vēl pēc divām nedēļām tunisietis, kas migrantu laivā bija ieradies Itālijā, baznīcā Nicā, Francijas dienvidos, nogalināja trīs cilvēkus.
Pagājušajā nedēļā Austrijas galvaspilsētā Vīnē albāņu izcelsmes "Islāma valsts" atbalstītājs nošāva četrus cilvēkus, bet vairāk nekā 20 ievainoja.
Šie noziegumi izraisījuši debates par stingrāku robežu kontroli.
Eiropas līderi otrdien solīja nosargāt Šengenas bezvīzu zonu dalībvalstu vidū, vienlaikus diskutējot par blokā ārējo robežu nostiprināšanu.
"'[Šengenu] var nosargāt vienīgi tad, ja mēs steidzami, steidzami fokusējamies uz ārējām robežām," sacīja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
Nīderlande atbalsta, ka tiek stiprināta aģentūra "Frontex", kas ES un Šengenas zonas valstīm palīdz sargāt ārējās robežas, norādīja premjers.
Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka "tas mums ir neatliekami svarīgi un izšķiroši - zināt, kas [Šengenas zonā] ieceļo un no tās izceļo".
Sanāksmē Makrons aicināja ES valstu starpā īstenot labāku apmaiņu ar datiem, "jo jebkādi drošības caurumi uz ārējās robežas vai dalībvalstīs ir drošības risks visām dalībvalstīm".
Aizvadītajā nedēļā Makrons paziņoja, ka franču robežsargu skaits tiek dubultots, kā arī aicināja veikt Šengenas zonas noteikumu nopietnu revīziju.
Otrdienas sanāksmē piedalījās arī Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas uzsvēra, ka "ārējo robežu aizsardzība ir prioritāte".
Kurcs sacīja, ka uzbrukumu draudi "ar mums ir pastāvīgi".
"Mūsu vidū ir tūkstoši teroristu karotāji, kas Sīrijā un Irākā izdzīvoja kaujās par "Islāma valsti" un atgriezās," sacīja Kurcs.
"Viņi ir tikšķošas bumbas ar pulksteņa mehānismu," piebilda Kurcs. "Mums ir jāīsteno stingrāka pieeja attiecībā uz draudiem, kas gulstas uz Eiropu."
Makrons arī solīja, ka tuvāko nedēļu laikā centīsies panākt ES normu pieņemšanu, kas liktu medijiem un tīmekļa vietnēm ātri dzēst teroristu propagandu, kas parādās to platformās.