Nav lielākas skaidrības, kam un kad Latvijā nonāks ES Atveseļošanas fonda miljardi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vēlas lielāku konkrētību par Latvijas projektu finansēšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) apkopotajiem datiem, ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV) komisijas deputātiem trešdien skaidroja, ka patlaban ir zināms, ka no kopumā pieejamajiem 2,02 miljardiem eiro 37% jeb 740 miljoni eiro būs paredzēti klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, bet 20% jeb 400 miljoni eiro - digitālās transformācijas pasākumiem.
Dālderis arī informēja, ka pārējie Latvijas pieteiktie projekti saistīti ar veselības jomu, nevienlīdzības mazināšanu, likuma varas stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu, kā arī inovāciju veicināšanu.
Viņš norādīja, ka par konkrētiem projektiem vēl joprojām notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju. Tāpat Dālderis uzsvēra, ka pagaidām vēl nav zināmi ne konkrēti objekti, ne projekti, kuros šī nauda tiks investēta un arī ministriju iesniegtie priekšlikumi pagaidām ir vēlmju statusā, kas var mainīties.
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka daudzās sadaļās projekti ir saistīti ar būvniecību, tāpēc viņu satrauc, vai pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem nākamajos gados nekļūs tik liels, lai izraisītu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.
Savukārt deputāte Evija Papule bažījās par to, ka daļa ieguldījumu paredz jaunu institūciju radīšanu tā vietā, lai funkcijas uzticētu esošajām. Tāpat Papulei nebija skaidrs, kas būs atbildīgais par mūžizglītības procesiem veselības jomā, kurš būs atbildīgais par digitalizācijas procesiem un citi jautājumi.
Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka, viņaprāt, Latvijas projektos trūkst izpratnes par inovācijām, jo inovācijas nav iespējamas bez zināšanām, bet plānotajos projektos nav paredzētas investīcijas zinātnē. Zariņš uzsvēra, ka nepieciešama nacionālās investīciju sistēmas izveide, kas koordinē, kādos virzienos tiek atbalstītas inovācijas.
Komisijas deputāti vienojās nākamajās sēdēs atkārtoti diskutēt par šo jautājumu, uzklausot ministriju detalizētākus skaidrojumus par Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegtajiem projektiem.
LETA jau vēstīja, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.
ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.