Krievija paplašinās "melno sarakstu" Eiropas Savienībai

© AFP/SCANPIX/LETA

Krievija pēc paritātes principa paplašinās "melno sarakstu" Eiropas Savienībai, atbildot uz sankcijām no bloka puses, trešdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.

"Atbildot uz Eiropas Savienības darbībām, Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā," pavēstīja ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Pēc viņas teiktā, "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu. Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996.gada 15.augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

Viņa neklāja cilvēku vārdus, kas tiks iekļauti Krievijas "melnajā sarakstā".

Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā pauda stingru nosodījumu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumam Krievijā un izteica bažas par kārtējo gadījumu, kad pret Krievijas pilsoņiem izmantotas neiroparalītiskas ķīmiskas vielas.

Deputāti arī aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā, pēc iespējas drīzāk izveidojot sarakstu ar vērienīgiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju un pastiprināt arī esošās sankcijas pret Krieviju.

Parlaments aicina uz tādiem sankciju mehānismiem, kas ļautu vākt un iesaldēt korumpētu personu Eiropas aktīvus, atbilstoši Navaļnija Pretkorupcijas fonda konstatējumiem.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais