Ušakovs un Ameriks balsojuši pret prasību par starptautisku izmeklēšanu Navaļnija lietā

 
©Vladislavs Proškins/F64

Eiroparlamentārieši Nils Ušakovs (S) un Andris Ameriks (GKR) nobalsojuši pret punkta par Krievijas un Vācijas gāzesvadu "Nord Stream 2" iekļaušanu Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā par situāciju Krievijā un opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanu.

Kā liecina EP rezolūcijas teksts, ko ar 532 balsīm par, 84 pret un 72 atturoties apstiprinājuši deputāti, tajā ir saglabāta atsauce uz "Nord Stream 2" projektu, proti, parlaments uzsvēra, ka ir jāsāk rūpīga un stratēģiska Eiropas Savienības attiecību ar Krieviju izvērtēšana, turklāt kontekstā ar Navaļnija indēšanu uzsvērta iepriekšējā nostāja par gāzesvada projekta apturēšanu.

EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa bija piedāvājusi izņemt minēto punktu no rezolūcijas, un par punkta izņemšanu nobalsoja Ameriks un Ušakovs, kā arī Tatjana Ždanoka (LKS), bet pret šī punkta izņemšanu nobalsoja Dace Melbārde (NA), Roberts Zīle (NA), Sandra Kalniete (JV), Inese Vaidere (JV) un Ivars Ijabs (AP).

LETA jau vēstīja, ka ar pieņemto rezolūciju EP deputāti prasa nekavējoties sākt starptautisku izmeklēšanu Krievijas pretkorupcijas aktīvista Navaļnija lietā.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, deputāti ceturtdien pieņemtā parlamenta rezolūcijā prasa arī veikt izmeklēšanu par Krievijas starptautisko saistību pārkāpumiem ķīmisko ieroču jomā un aicina Krievijas iestādes pilnībā sadarboties izmeklēšanā un saukt pie atbildības vainīgos.

Pieņemtā rezolūcijā Parlaments pauda stingru nosodījumu Navaļnija slepkavības mēģinājumam Krievijā un bažas par kārtējo gadījumu, kad pret Krievijas pilsoņiem izmantotas neiroparalītiskas ķīmiskas vielas.

Rezolūcijas tekstā norādīts, ka izmantotā "Novičok" grupas indi var izstrādāt tikai valstij piederošās militārās laboratorijās un to nevar iegādāties privātpersona, tāpēc diezgan ticams, ka uzbrukuma pasūtītāji varētu būtu Krievijas varas iestādes.

EP deputāti uzsvēra, ka Navaļnija slepkavības mēģinājums bija daļa no sistēmiskiem centieniem iebiedēt un apklusināt viņu un citus disidentus, jo īpaši nolūkā ietekmēt Krievijas vietējās un reģionālās papildvēlēšanas no 11.septembra līdz 13.septembrim.

Tāpat deputāti atgādināja, ka Navaļnija gadījums ir tikai viens no elementiem plašākā Krievijas politikā, kas vērsta uz represīvu iekšpolitiku un agresīvu rīcību visā pasaulē.

Deputāti arī aicina Eiropas Savienības dalībvalstis ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā, pēc iespējas drīzāk izveidojot sarakstu ar vērienīgiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju un pastiprināt arī esošās sankcijas pret Krieviju.

Parlaments aicina uz tādiem sankciju mehānismiem, kas ļautu vākt un iesaldēt korumpētu personu Eiropas aktīvus, atbilstoši Navaļnija Pretkorupcijas fonda konstatējumiem.

Balsojumā piedalījās arī Latviju pārstāvošie eiroparlamentārieši, no kuriem rezolūciju atbalstīja Melbārde, Zīle, Kalniete, Vaidere, Ijabs, Ameriks un Ušakovs, savukārt pret nobalsoja Ždanoka.

LETA jau vēstīja, ka Navaļnijam 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, pilots veica ārkārtas nolaišanos Omskas lidostā un Navaļnijs ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Kā 2.septembrī pavēstīja Vācijas valdība, iegūti neapstrīdami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Pirmdien šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas.

Navaļnijs 7.septembrī tika atmodināts no medicīniskās komas, bet pirmdien atslēgts arī no mākslīgās elpināšanas aparāta.