Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu var gāzt tikai ar nevardarbīgu pretestību un sarīkojot jaunas vēlēšanas, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Politiķe norādīja, ka situāciju Baltkrievijā patlaban ir grūti prognozēt - demokrātiskās pasaules simpātijas pieder baltkrievu tautai un ir būtiski, lai opozīcija neļautu sevi izprovocēt uz vardarbību, uzsvēra Kalniete.
Tā kā ekonomiskā situācija Baltkrievijā jau vairākus gadus kļūst arvien sliktāka un tās mugurkauls ir lielie valsts uzņēmumi un rūpnīcas, streiki šajā sektorā varot mainīt apstākļu kopumu dažādos līmeņos Lukašenko galmā, kur var notikt šķelšanās, uzskata politiķe. "Baltkrievijas pretestības kustībai ir jāgatavojas uz to, ka pārmaiņu process var ieilgt," norādīja politiķe.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) nostāju pret notikumiem Baltkrievijā, Kalniete pauda uzskatu, ka tā ir ļoti precīza, proti, ES neatzīst Lukašenko par ievēlētu valsts prezidentu, uzstāj uz dialoga nepieciešamību starp opozīciju un esošo varu, aicina izbeigt vardarbību un atbrīvot nepamatoti aizturētos un politieslodzītos.
"Mēs EP uzskatām, ka jāizveido izmeklēšanas komisija, kas izmeklētu un apkopotu faktus par pastrādātajiem noziegumiem. Eiropas Padome ir pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu pret tām amatpersonām, kas pastrādājušas noziegumus pret civiliedzīvotājiem, un tiem, kas viltojuši vēlēšanu rezultātus, bet šis saraksts ir iestrēdzis," uzsvēra Kalniete.
Viņa pavēstīja, ka saraksts vēl līdz galam nav izveidots, kas daļēji saistīts ar ES dalībvalstu atšķirīgajiem uzskatiem par to, pēc kādiem kritērijiem amatpersonas iekļaut šajā sankciju sarakstā. "Nav noslēpums, ka liela daļa ES dalībvalstu šaubās par Lukašenko iekļaušanu sarakstā, kaut gan būtībā viņš ir galvenais noziedznieks," sacīja politiķe.
Kalniete uzsvēra, ka saistībā ar notiekošo Baltkrievijā, pieaugusi nepieciešamība pēc tā dēvētā "Magņitska saraksta", kur iekļautu personas par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tomēr iekļaušanas kritēriji, kad tos izstrādās, būs jāapstiprina Eiropas Padomei.
"Magņicka likums ir vajadzīgs, jo tas dotu iespēju vērsties pret tiem, kas pastrādājuši vardarbības aktus un rupji pārkāpuši cilvēka tiesības. Par konkrētu personu iekļaušanu sarakstā lemj Eiropas Padome, diemžēl Parlamentam ir tikai rekomendējošas tiesības," akcentēja politiķe.
Tāpat Kalniete uzsvēra, ka Baltkrievijas kontekstā aktuāls ir jautājums, kā rīkosies Krievija. Viņas ieskatā, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir devusi Lukašenko savu atbalstu, jo citādi viņš nerīkotos tik asi. "Kad EP mēs pieņēmām piecu politisko grupu paziņojumu, mēs skaidri pateicām, ka aicinām Krieviju patlaban neiejaukties ne atklātā, ne slēptā formā Baltkrievijas iekšējās lietās, jo tur rit demokrātiska un nevardarbīga revolūcija," uzsvēra EP deputāte.
Kalniete atzīmēja, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai 53 miljoni eiro, kas ir piešķirti Baltkrievijai cīņai ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu, nenonāktu Lukašenko administrācijas rokās. Finanšu līdzekļi, politiķes ieskatā, būtu jānovirza Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un no represijām cietušo atbalstam, kas arī ir viena no EP prasībām.
Eiropas Parlamenta deputāte arī uzsvēra, ka patlaban viss ir baltkrievu tautas rokās un svarīgākais būtu izveidot dialogu starp abām iesaistītajām pusēm. Kalniete sacīja, ka jautājums ir par to, kas šo dialogu uzturēs, jo, piemēram, ES neatzīst Lukašenko par ievēlētu prezidentu, savukārt pretestības kustība ir izveidojusi Baltkrievu tautas Koordinācijas padomi, kurai ir plaša pārstāvniecība, bet to neatzīst Lukašenko.
"Man tas atsauc atmiņā Latvijas valsts pirmsākumus, jo arī mūsu valsts sākās ar Tautas padomes izveidi, kas kļuva par sarunu partneri ar uzvarējušajiem sabiedrotiem. Tautas padome atrisināja visus nepieciešamos jautājumus, lai varētu noturēt vēlēšanas," teica politiķe, akcentējot, ka Koordinācijas padomes uzdevums būs risināt sarunas ar Baltkrievijas valdību par jaunu vēlēšanu sarīkošanu, varas pārņemšanu un pārejas periodu.
Pēc politiķes paustā, Lukašenko neatzīst Koordinācijas padomi un nevēlas nekādu dialogu ar opozīcijas pārstāvjiem. Pirms pāris dienām tikai aizturēti vairāki padomes locekļi. Savukārt, Koordinācijas padomes locekle, Nobela prēmijas literatūrā laureāte Svetlana Aļeksijeviča tika izsaukta uz nopratināšanu, bet atteicās sniegt liecību.
Baltkrievijas tiesa otrdien piesprieda desmit dienu ilgu administratīvo arestu diviem Koordinācijas padomes locekļiem - Sergejam Dilevskim un Olgai Kovaļkovai. Kalniete sacīja, ka galvenā apsūdzība, ko Baltkrievijas ģenerālprokurors Lukašenko uzdevumā izvirzījis, ir antikonstitucionāls mēģinājums sagrābt valsts varu.
"Tas iezīmē, kādā strupceļā atrodas pats Lukašenko. Viņš ir nolēmis turpināt uzsākto cieto līniju un vardarbību. Tā vairs nav tik asiņaina un redzama, kā pirmajās dienās pēc vēlēšanām, bet vardarbība tāpat turpinās un ar katru nākamo protesta dienu palielinās aizturēto cilvēku skaits," pavēstīja Kalniete.