ES ārlietu ministri vienojas sākt sankciju sagatavošanas procesu pret Baltkrieviju

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šodien vienojās sākt sankciju sagatavošanas procesu pret Baltkrieviju, taču konkrētus lēmumus vēl nepieņēma, piektdien pēc ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdes žurnālistus informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Rinkēvičs norādīja, - tā kā ministru ārkārtas sēde notika attālināti videokonferences formātā, pagaidām nekādus konkrētus lēmumus nevarēja pieņemt.

Latvijas politiķis uzsvēra, ka, vardarbībai turpinoties un redzot, ka nav dialoga ar opozīciju, būs nepieciešams lemt par individuālo sankciju piemērošanu amatpersonām, kas ir atbildīgas gan par vēlēšanu falsifikāciju, gan par vardarbību pret protestētājiem.

"Panācām vienošanos, ka tiks sākts sankciju sagatavošanas procesu. Ņemot vērā sēdes formātu, šodien nevarēja nosaukt konkrētus vārdus un uzvārdus, jo tam ir sava juridiska secība," skaidroja ministrs, norādot, ka diskusija par šiem jautājumiem turpināsies 24.augustā, kad Berlīnē noritēs klātienes neformālā tikšanās.

Latvijas ministrs pauda viedokli, ka ir nepieciešama stingra un skaidra ES reakcija uz situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām izveidojusies Baltkrievijā. Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka Baltkrievijas varas iestādēm jāpārtrauc vardarbība pret miermīlīgajiem protestētājiem un žurnālistiem, kā arī jāveicina iekšējais politiskais dialogs.

Ārlietu ministru padomes sēdē uzsvērta nepieciešamība stiprināt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā. Ministri diskutēja arī par īpaša atbalsta fonda izveidi vardarbībā cietušajiem.

Sēdē daudz runāts par to, ka jātur atvērti komunikācijas kanāli ar Baltkrievijas varas iestādēm un jāveicina mērķu sasniegšana, proti, apturēt vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem un uzsāk iekšējo dialogu.

Ministri apsprieduši Aleksandra Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta leģitimitāti. Kā prognozēja Rinkēvičs, par šo jautājumu vēl tiks spriests, jo jārēķinās, ka tam sekos zināmas konsekvences.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pirmdien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kur ministrs ziņos par ES Ārlietu padomes sēdē runāto. Viņš plāno aicināt valdību piešķirt papildu finansējumu sadarbībai ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, izmantojot vietējās nevalstiskās organizācijas (NVO).

"Par finansējuma apjomu būs vēl jāvienojas Ministru kabinetā. Ministru prezidents jau šādu norādījumu atbildīgajām iestādēm ir devis, proti, ir jāizveido tāda sistēma, kur tie Baltkrievijas pilsoņi, kas tiek politiski vajāti, var lūgt politisko patvērumu, ievērojot visas Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās epidemioloģiskās prasības," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka šī sistēma ir jāizveido no jauna, un pauda cerību, ka jau pirmdien par to varēs lemt valdībā.

LETA jau rakstīja, ka šodien uz ārkārtas sēdi pulcējās ES ārlietu ministri, lai izvērtētu situāciju Baltkrievijā, Libānā un Vidusjūras austrumos.

ES nopietnu pamatu bažām rada situācija Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās atbilstoši oficiālajiem datiem uz sesto pilnvaru termiņu pārvēlēts Aleksandrs Lukašenko, ko opozīcija noraida, un pieaugušais saspīlējums Grieķijas un Turcijas starpā par naftas un gāzes izpētes darbiem Vidusjūras austrumos.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija šodien publiskojusi galīgos 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem Lukašenko esot ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.

Tihanovska, Dmitrijevs, Kanopacka un Čerečeņs iesnieguši vēlēšanu komisijā sūdzības par vēlēšanu neatzīšanu. Komisija Tihanovskas, Dmitrijeva un Kanopackas sūdzības noraidījusi, bet Čerečeņa sūdzību tā vispār neesot saņēmusi.

Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.