Latvijas eiroparlamentārieši atskaitās, ko paveikuši gadu pēc ievēlēšanas

© AFP/SCANPIX/LETA

Apritējis gads kopš Eiropas Parlamentā (EP) strādā jaunais sasaukums. Latviju tajā pārstāv astoņi deputāti. Gadu pēc ievēlēšanas deputāti informē, ko paveikuši un ko tas dos Latvijai.

Pēc Eiropas vēlēšanām 2019. gada maijā jaunā sasaukuma deputāti - arī astoņi no Latvijas ievēlētie - uz pirmo sēdi sanāca pērn jūlijā. Deputātu pirmais darba gads ir bijis prognozētu un arī negaidītu pavērsienu pilns - 1. februārī ES atstāja Apvienotā Karaliste, un EP deputātu skaits saruka no 751 uz 705, bet Covid-19 pandēmijas dēļ februāra plenārsēde Strasbūrā izrādījusies pagaidām pēdējā, kura pilnā apmērā notikusi klātienē.

Neskatoties uz to, EP darbs nav apstājies, un deputāti pieņēmuši virkni lēmumu Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai, kā arī turpinājuši darbu pie nozaru likumdošanas.

Andris Ameriks

(Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai), Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) priekšsēdētaja vietnieks, Lūgumrakstu komitejas (PETI) loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejā

Publicitātes foto

Ivars Ijabs

(politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejā un Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), darbosies arī īpašajā komitejā attiecībā uz vēža uzveikšanu (BECA)

Publicitātes foto

Sandra Kalniete

(Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas (AFET) locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejā un Drošības un aizsardzības (SEDE) apakškomitejā, darbosies arī Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE)

Publicitātes foto

Dace Melbārde

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Kultūras un izglītības komitejas (CULT) priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI)

Publicitātes foto

Nils Ušakovs

(Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Budžeta komitejas (BUDG) loceklis, aizvietotājs Ārlietu komitejā (AFET)

Publicitātes foto

Inese Vaidere

(Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI)

Publicitātes foto

Roberts Zīle

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) un Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā (BUDG), darbosies arī Nodokļu jautājumu apakškomitejā (FISC)

Publicitātes foto

Tatjana Ždanoka

(Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/ Latvijas Krievu savienība), Lūgumrakstu komitejas (PETI) priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā (EMPL) un Zivsaimniecības komitejā (PECH)

Publicitātes foto

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais