"Esmu piedzīvojusi ilgākās un gandrīz ilgākās sarunas par ES daudzgadu budžetu, jo pirms divdesmit gadiem piedalījos Nicas samitā, gaidot lēmumu, kas atvēra durvis Latvijas uzņemšanai ES blokā. Tāpat tagad gaidīju rezultātu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atveseļošanas fondu. Samits ir beidzies ar izcilu rezultātu Latvijai, kas lielā mērā ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nopelns. Pasaules vadošie mediji šorīt ziņo, ka tieši Krišjāņa Kariņa spēja vadīt sarežģītas sarunas bijusi izšķirīga, lai Eiropas valstu vadītāji samita piektās dienas ieskaņā tomēr spētu vienoties par bloka finansēm laika periodam līdz 2027.gadam. Latvijas ekonomikai no ES fondiem ir izcīnīti vairāk nekā 10 miljardi eiro nākamajos septiņos gados un tagad izšķirīgi svarīgi ir gudri un mērķtiecīgi panākt, lai šīs investīcijas sniedz maksimālu efektu mūsu valsts tautsaimniecībai," norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Salīdzinājumā ar esošo budžeta plānošanas periodu, Latvijai ES fondu finansējums palielināsies par 39%, turklāt tas ir apstākļos, kad breksita dēļ faktiski visā Eiropā ES fondu finansējums samazinās.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente: "Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžetā vienmēr bijušas drošība, reģionālās attīstības jeb kohēzijas politika, tiešmaksājumi lauksaimniekiem - šajās pozīcijās esam ieguvuši papildu resursus un tas ir liels panākums. Kohēzijas politikas finansējums nākamajos gados būs 7 miljardi eiro, kas jānovirza investīcijām inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā, savukārt finansējums lauksaimniecībai palielināsies par 25%, salīdzinot ar esošo finanšu plānošanas periodu - lauku attīstības finansējums saglabāsies iepriekšējā apjomā, bet tiešmaksājumi augs par 40%."
Vērtējot ES valstu vadītāju panākto kompromisu par ekonomikas atveseļošanas fonda proporcionālo sadalījumu, paredzot, ka no 750 miljardiem fonda kopsummas 390 miljardi eiro dalībvalstīm tiks piešķirti kā granti, bet 360 miljardi - kā aizdevumi, Sandra Kalniete norāda: "Esmu gandarīta, ka dalībvalstu līderi tomēr ir samazinājuši to parādu, kas gulsies uz mūsu nākamo paaudžu - kā, piemēram, mana mazdēla un viņa bērnu pleciem. Visas samitā panāktās vienošanās jau šonedēļ sākam vērtēt Eiropas Parlamentā, kas šo ceturtdien sanāks uz ārkārtas plenārsēdi. Latvijas stabilitātes labad ir ļoti svarīgi vienoties par lielajiem bloka attīstības jautājumiem, jo tā mēs saglabājam Eiropas vienotību un ietekmi pasaulē."
Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.
Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.