Horvātija un Bulgārija sper platu soli pretī eirozonai

 
©Pixabay

Horvātija un Bulgārija piektdien spērušas lielu soli uz priekšu, lai pievienotos Eiropas Savienības (ES) kopīgajai valūtai eiro.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka pieņemts lēmums par abu ES dalībvalstu pievienošanos Eiropas Valūtas kursu mehānismam (ERM II), kas tiek dēvēts par uzgaidāmo telpu pirs pievienošanās eirozonai.

Tagad Bulgārijai un Horvātijai jāpiesaista savas nacionālās valūtas - leva un kuna - eiro, pirms tās pēc diviem gadiem, ja netiks piedzīvotas lielākas finansiālās problēmas, varēs iestāties eirozonā.

Cita starpā tas nozīmē, ka Sofija un Zagreba vairs nevarēs pēc pašu iniciatīvas devalvēt savu valūtu attiecībā pret eiro un ka to valūtas kurs drīkstēs svārstīties tikai noteikta koridora robežās.

Ja tas izdosies, tad pēc diviem gadiem visi priekšnoteikumi, lai pievienotos kopīgajai ES valūtai, būs izpildīti.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka Briseles lēmums apliecina svarīgās ekonomiskās reformas, kuras īstenojušas abas valstis, kā arī to, ka kopīgā Eiropas valūta joprojām ir pievilcīga.

"Mūs turpināsim atbalstīs abas valstis to nākamajā un beidzamajā ceļa posmā uz pievienošanos eirozonai," uzsvēra fon der Leiena.

Saskaņā ar ES līgumiem visām bloka dalībvalstīm, izņemot Dāniju, obligāti jāpāriet uz kopīgo valūtu, tiklīdz tās izpildījušas attiecīgos priekšnoteikumus.

Tomēr vairākas valstis īpašu dedzību neizrāda, un šobrīd no 27 ES dalībvalstīm eirozonā ir tikai 19.