Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piektdien ierosināja izveidot piecu miljardu eiro rezervi neparedzētu breksita seku mīkstināšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
"Breksits mums visiem ir izaicinājums, un tāpēc mēs ierosinām piecu miljardu eiro "breksita rezervi," sacīja Mišels.
Breksits ar vai bez vienošanās par tālākajām par turpmākajām attiecībām starp ES un Lielbritāniju "atstās sekas uz ES dalībvalstīm, un tāpēc es domāju, ka ir (..) nepieciešams lūgt [Eiropas] Komisijai līdz 2021. gada novembrim sagatavot novērtējumu par vajadzībām, [kam jāpiešķir līdzekļi]," teica Eiropadomes prezidents.
Starp ES un Lielbritāniju pašlaik notiek sarunas, lai vienotos par attiecībām tirdzniecības un citās jomās pēc tam, kad 31. decembrī beigsies pārejas periods.
"Mēs visi zinām, ka sarunas nenorit vienkārši," uzsvēra Mišels.
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām. Taču faktiski, lai jaunais tirdzniecības nolīgums un vispārējais nolīgums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, sarunu pusēm tas jāparaksta ne vēlāk kā oktobrī.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Lielbritānija ir oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no ES.
Ja vienošanās netiks panākta, gaidāms, ka vissmagāk cietīs Īrijas, kā arī Beļģijas un Francijas ziemeļdaļas ekonomika.
