Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā šogad gaidāms lielāks ekonomikas kritums, nekā tika lēsts iepriekš, liecina otrdien publiskotās EK vasaras ekonomikas prognozes.
Šogad ES Iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 8,3%, bet eirozonas IKP - par 8,7%, teikts jaunākajās EK prognozēs. Pavasara prognozēs EK lēsa, ka šogad ES IKP saruks par 7,4%, bet eirozonas IKP - par 7,7%.
"Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad piedzīvos dziļu recesiju, lai gan (..) ES un dalībvalstu līmenī reakcija bijusi ātra un visaptveroša. Tā kā ierobežošanas pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika domāts pavasara prognozēs, [šo pasākumu] ietekme uz ekonomisko aktivitāti 2020. gadā būs lielāka, nekā tika gaidīts," norāda EK.
"Tomēr sākotnējie dati par maiju un jūniju liecina, ka sliktākais varētu būt aiz muguras. Gaidāms, ka [ekonomikas] atlabšana pieaugs gada otrajā pusē, tomēr tā joprojām būs nepilnīga un nevienmērīga, salīdzinot dalībvalstis," piebilst EK.
Nākamgad EK prognozē ES ekonomikas kāpumu par 5,8% un eirozonas ekonomikas pieaugumu par 6,1%.
Atbilstoši EK vasaras prognozēm inflācija ES gaidāma 0,6% šogad un 1,3% nākamgad, bet eirozonā 0,3% šogad un 1,1% nākamgad.
"EK prognozē, ka gada otrajā pusē gaidāma Eiropas ekonomikas atkopšanās, taču jāuzsver, ka kopējā ekonomikas dinamika būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks pārvarēta Covid-19 pandēmija un cik strauji varēs atcelt dalībvalstīs noteiktos ierobežojošos pasākumus," aģentūrai LETA skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Runājot par ES ekonomikas izaugsmi 2021.gadā, Dombrovskis uzsvēra, ka ir būtiski pēc iespējas ātrāk panākt ES dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākamajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai.
