Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.
Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.
ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.
Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.
Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.
Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozarēm.
Atsevišķas sankcijas saistībā ar Krimas pussalas un Sevastopoles aneksiju vērstas arī pret Krievijas tirdzniecības sektoru.
Šīs sankcijas, kas šonedēļ tika pagarinātas uz gadu, aizliedz noteiktu preču eksportu uz Krimu un noteiktu preču importu no Krimas. Aizliegtas arī Eiropas uzņēmumu investīcijas Krimā, kā arī Eiropas tūrisma uzņēmumu darbība okupētajā pussalā.
