Eiropas Savienībai (ES) ir aktīvāk jārīkojas cilvēku aizstāvēšanai, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (LKS).
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP birojs apkopojis valsti pārstāvošo deputātu viedokli par ES pasākumiem cīņā ar Covid-19 izraisīto krīzi.
Pēc politiķes sacītā, ES pieņemtie dokumenti un plānotās darbības ir tikai pirmie soļi un vēl daudzi sekos. Patlaban galvenā uzmanība ir pievērsta gatavībai ekonomiskajām sekām un plāniem ES ekonomikas atveseļošanai.
"Tas ir ārkārtīgi svarīgi esošajā situācijā. Bet ir vēl kas svarīgāks - cilvēks. Ekonomiskas sekas būs dramatiskas ne tikai valstīm, bet katram iedzīvotājam atsevišķi. Manuprāt, ES ir aktīvāk jārīkojas cilvēku aizstāvēšanai. Ar šo ieceri mums jāuzsāk diskusija par pamatienākumiem, kā arī par minimālajiem ienākumiem," pauda deputāte, uzsverot, ka runa ir ne tikai par minimālo algu, kā sākotnēji bija plānots.
Tāpat Ždanoka pauda uzskatu, ka ES ir vairāk jāiesaistās katras valsts ekonomiskajā situācijā un, uzņemoties lielāku atbildību, jāparedz arī lielākas kontroles funkcijas.
Pēc politiķes vārdiem, ir skumji, ka balsojumā tika noraidīts viņas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījums rezolūcijai par koordinētu ES rīcību cīņā pret Covid-19 pandēmiju un tās sekām. Tas būtu noteicis, ka Eiropas Savienības saliedētības un tās valūtas savienības integritātes saglabāšanas nolūkos, ievērojama parāda saistību daļa, kas tiks izlaista cīņai ar Covid-19 krīzes sekām, ir jāsaskaņo Eiropas Savienības līmenī.
Kā ziņots, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī EP - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.