Eiropas Savienība (ES) kopumā Covid-19 radīto krīzi pārdzīvos, taču nav izslēgts, ka kāda dalībvalsts savienību varētu arī atstāt, tādu uzskatu pauda daļa Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, kas piedalījās preses konferencē par ES rīcību cīņā ar Covid-19 krīzes sekām.
Vērtējot potenciālos ES sabrukšanas riskus, deputāts Nils Ušakovs (S) preses konferencē pauda uzskatu, ka ES nākotnes riski patlaban ir ļoti lieli, jo savienība tikai nupat ir piedzīvojusi Breksitu populisma dēļ.
"Nevar izslēgt iespēju, ka Covid-19 krīzes dēļ vēl kāda valsts izstāsies, ja ņem vērā kaut vai Ungārijā notiekošās "demokrātijas tendences". Kopumā gan uzskatu, ka ES "noturēsies", jo sabrukums būtu krietni smagāks, nekā jebkurš cits risinājums," pauda Ušakovs.
Savukārt EP deputāts Ivars Ijabs (AP) pauda nostāju, ka ES laika gaitā "ir izrādījusies krietni sīkstāka", jo jau 2008.gada krīzes laikā daudzi runāja par tās pajukšanu.
"Vienlaikus, šajā mirklī nebūtu vērts riskēt, jo "eiroskeptikas vilnis ir ticis ļoti tālu". Jāraugās, piemēram, uz Itāliju, kas ir viena no dibinātājvalstīm - ja nespēsim panākt, ka tur sabiedriskās domas līmenī notiek pārmaiņas un cilvēki jūt, ka Eiropa tiešām viņiem palīdz, varam piedzīvot turbulenci, ka kāds arī izstājas," sprieda politiķis, piebilstot, ka kopumā par ES nākotni viņš ir salīdzinoši optimistisks.
Tikmēr EP deputāte Inese Vaidere (JV) pauda uzskatu, ka ES sabrukšanas risks nav liels, jo dalībvalstis ir sapratušas, ka kopā var paveikt un arī sasniegt vairāk. Pēc viņas vārdiem, sākotnēji varētu būt grūtības gan ar Vienotā tirgus ievērošanu, gan ar ceļošanas atjaunošanu un Šengenas zonas atjaunošanu.
Politiķe minēja, ka, piemēram, repatriācijas reisu sakarā Eiropas pozīcija bija daudz maz vienota, ļaujot cilvēkiem palikt citās valstīs un nelikt viņiem justies bezpalīdzīgiem situācijā, ja repatriācijas reisi nenotiek.
Vaidere arī norādīja, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes sākumā cilvēki bija skeptiski, jo ES bija apmulsusi, neraugoties uz to, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir virusoloģe.
"Manuprāt, viņai pandēmijas situācijai vajadzēja būt ļoti skaidrai. Apmulsums bija, bet es domāju un ceru, ka Eiropa no šīs krīzes izies daudz stiprāka," sacīja eiroparlamentāriete.
Runājot par ES nākotni, EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka izšķiroši būs ar ekonomiku saistītie jautājumi. Viņaprāt, ja Vācija un Nīderlande sapratīs, ka visas pandēmijas atbalsta programmas caur Eiropas Centrālo banku 750 miljardu eiro apmērā, iespējams, aizies Itālijas vērtspapīru uzpirkšanai, minētās valstis varētu rīkoties citādāk.
Zīle uzsvēra, ka parasti paliek neievērots makroekonomiski būtisks skaitlis, proti, Nīderlandē tā saucamais tekošais konts jeb pārpalikums gadu gaitā ir izaudzis līdz 10% no "vecā" iekšzemes kopprodukta, bet Vācijai - līdz 7%. Tas nozīmē, ka abas valstis, izmantojot eirozonu, ļoti daudz pārdod. Tā ir viņu ekonomiskā interese, sacīja Zīle.
"Ja Nīderlande un Vācija sajutīs, ka tas var sabrukt Itālijas, Spānijas vai kādas citas valsts dēļ, kompromiss tiks atrasts. Es ceru, ka Eiropas nākotne nav saistīta ar plāniem par milzīgām federālām uzbūvēm, bet vienoties par godīgu konkurenci Vienotajā tirgū un tikai tad pakāpeniski skatīties, kas vēl ir darāms," skaidroja EP deputāts.
Kā ziņots, šodien EP attālināti notiks Eiropas līderu sanāksme par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto krīzi un tās pārvarēšanas plānu.