Itālijas premjerministrs: Pandēmija apdraud Eiropas projektu

© EP/SCANPIX/LETA

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte ceturtdien brīdinājis, ka Eiropas integrācijas projekts tiks apdraudēs, ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neatradīs ekonomisku risinājumu jaunā koronavīrusa radītajai krīzei.

"Ja mēs neizmantosim iespēju iepūst jaunu dzīvību Eiropas projektā, neveiksmes risks ir reāls," intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja Konte.

Itālija un citas Dienvideiropas valsts, kuras smagi skārusi Covid-19 pandēmija, vēlas no Briseles dāsnu finansiālu palīdzību cīņā ar pandēmijas radītajām sekām.

Taču dziļo domstarpību dēļ par tā dēvētajām koronaobligācijām ES dalībvalstu finanšu ministri pēc 16 stundu ilgām sarunām trešdien nespēja vienoties par pasākumiem Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Konte intervijā BBC atkārtoja savu aicinājumu Eiropai stāties pretī "lielākajam pārbaudījumam kopš Otrā pasaules kara".

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas 12.martā slēdza gandrīz visus uzņēmumus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību.

Itālijā kopš februāra no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 miruši 17 669 cilvēki, kas ir lielākais mirušo skaits vienā valstī visā pasaulē.

Itālijas valdība tagad apsver, kad un kā atvieglot sociālās distancēšanās noteikumus, kas pagaidām pagarināti līdz 13.aprīlim.

Konte atklāja, ka konsultēsies ar valdības zinātniekiem par to, kurus uzņēmumus un rūpnīcas būtu droši atvērt vispirms.

"Mums jāizraugās sektori, kas var atsākt savu darbību," sacīja Konte.

"Ja zinātnieki to apstiprinās, mēs varētu sākt atvieglot dažus pasākumus jau līdz šī mēneša beigām," pavēstīja premjers.

Itālijas mediji spekulē, ka daži no stingrākajiem ierobežojumiem varētu tikt atcelti posmos, sākumā 26.aprīlī un pēc tam 3.maijā.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais