Kalniete: Eiropas politiķiem ir jāsagatavo skaidrs ekonomikas atkopšanās plāns
Politiķu uzdevums ir ne tikai radīt priekšnoteikumus krīzē iesaistīto institūciju un dalībvalstu koordinētai rīcībai, bet arī sagatavot skaidru ekonomikas atkopšanās plānu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente Sandra Kalniete.
Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, Kalniete norādījusi, ka jaunā koronavīrusa radītā krīze Eiropai, tāpat kā visai pasaulei, ir negaidīts šoks, un, lai to pārvarētu eiropiešiem jābūt vienotiem un atbildīgiem savā rīcībā.
Tāpat eiroparlamentāriete pavēstīja, ka ETP kā vadošais politiskais spēks Eiropā ir uzņēmusies vadošo lomu cīņā pret jaunā koronavīrusa izraisīto krīzi, izstrādājot dokumentu "Vienošanās par Eiropas solidaritāti", kurā norādīti pieci konkrēti rīcības virzieni, kas nekavējoties būtu jāīsteno Eiropas institūcijām sadarbībā ar dalībvalstīm, lai pārvarētu krīzi, palīdzētu cietušajiem, atbalstītu strādājošos un uzņēmējus un veidotu ilgtermiņa plānu, kas stiprinātu Eiropas spēju vienoti reaģēt uz šādām ārkārtas situācijām nākotnē.
ETP uzskata, ka, mērķtiecīgi rīkojoties, kā arī elastīgi apvienojot un izmantojot dažādus esošos finanšu instrumentus, ekonomikas uzturēšanā šobrīd un tās atjaunošanā pēckrīzes periodā iespējams ieguldīt ap trijiem triljoniem eiro, ko kopā veido finansējums gan caur Eiropas Centrālo banku, gan Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstīm. "Vienošanās par Eiropas solidaritāti" paredz veidot īpašu Koronavīrusa atbalsta fondu 50 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai.
Kā akcentēja Kalniete, ES vēsturiski ir nesusi mieru un drošību, tā veidojusies kā atbilde kariem un valstu sašķeltībai, tās pamatos ir spēja būt vienotiem lēmumos un rīcībā. Viņasprāt, Eiropa pārvarēs jaunā koronavīrusa radīto krīzi, ja pastāvēs uzticēšanās.
""Vienošanās par Eiropas solidaritāti" paredz koordinētu rīcību vīrusa ierobežošanai, tostarp valstu vienotus lēmumus jautājumos par robežu kontroli un pārrobežu satiksmi krīzes laikā, vienotus risinājumus veselības aprūpes sistēmas darbībai šobrīd un investīcijas pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret koronavīrusu," norādīja politiķe.
Kalniete uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāvienojas par kopīgu pozīciju, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras darbību, tostarp nepārtrauktību pārtikas apritē, enerģētikā un digitālajos pakalpojumos, koordinētu cīņu pret viltus ziņu izplatību un profesionālo mediju stiprināšanu sabiedrībai uzticamas informācijas nodrošināšanā.
Politiķe piebilda, ka krīzes akūtajā periodā svarīga ir palīdzība vīrusa vissmagāk skartajiem cilvēkiem un reģioniem. Viņa uzsvēra, ka "Vienošanās par Eiropas solidaritāti" aicina dalībvalstis izstrādāt konkrētus finanšu instrumentus un vienoties par jaunu ES daudzgadu budžeta piedāvājumu, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un strādājošos, tai skaitā arī lauksaimniecībā un zivjsaimniecībā nodarbinātos, kā arī radošās industrijas, saglabājot Eiropas kultūras daudzveidību un mantojumu.
Savukārt nākamais obligātais solis ir nākotnes rīcības plāns ekonomikas atjaunošanai, tostarp jāsāk darbs pie Eiropas industriālās izaugsmes stratēģijas, kā arī ir jāpalielina stratēģisko materiālu rezerves un jāsaīsina piegāžu ķēdes, norādīja Kalniete.
Viņasprāt, turpmāk ES ir jābūt labāk sagatavotai pandēmijai, izveidojot savlaicīga brīdinājuma sistēmu un izstrādājot vienotu EK un dalībvalstu rīcības protokolu. Pandēmija ir parādījusi, ka ir jāizstrādā Eiropas Veselības autonomijas plāns, paredzot samazināt ES atkarību no trešajām valstīm svarīgāko medikamentu un medicīnas materiālu ziņā.
Tāpat ir jāizveido īpašs ES fonds dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas atjaunošanai un stiprināšanai, kā arī vienots ES akadēmiskais tīkls veselības aprūpes pētniecībai un speciālistu sagatavošanai, norādīja politiķe.