Eiropas Savienība (ES) Itālijai Covid-19 krīzes pirmajās dienās nesniedza pietiekamu atbalstu, ceturtdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, vienlaikus uzstājot, ka bloks tagad savu nostāju maina.
"Ir jāatzīst, ka krīzes pirmajās dienās laikā, kad bija nepieciešama vienota Eiropas atbilde, pārāk daudzi domāja tikai par problēmām paši savās mājās," publikācijā Itālijas laikrakstā "La Repubblica" norādīja EK prezidente.
Itāļi pauda sašutumu par Francijas un Vācijas sākotnējo atteikumu piegādāt aizsarglīdzekļus viņu valstij, kas Covid-19 pandēmijā cietusi vissmagāk.
Pamestības sajūta vēl vairāk pastiprinājās pēc tam, kad Vācija un Nīderlande pretojās aicinājumiem par vienotu ES parādu instrumentu.
Pateicoties tā dēvētajām koronaobligācijām, Itālijai varētu tikt samazinātas aizņemšanās izmaksas un atvieglota piekļuve finansējumam.
"Vienlaikus Eiropa tomēr ir mainījusi lietu kārtību," norādīja Leiena, konkrēti gan neminot nedz "koronaobligācijas", nedz citas potenciālās fiskālās reakcijas - Eiropas Stabilitātes mehānismu vai eirozonas tautsaimniecības glābšanas finansējumu.
25 Eiropas valstis tagad nosūtījušas Itālijai un Spānijai miljoniem sejas masku, norādīja EK prezidente.
Bloks varētu izveidot līdz 100 miljardiem eiro lielu fondu, lai finansētu algas strādājošajiem, kuru darba stundas ir sarukušas, viņa piebilda.
Jautājums par to, cik lielu un kādu fiskālo palīdzību sniegt, no jauna atklājis šķelšanos eirozonā - starp pārtikušajām, fiskāli konservatīvajām ziemeļvalstīm un trūcīgākajām dienvidvalstīm, kas iestājas par lielāku fiskālo integrāciju.