Eiropas Savienība beidzot nolēmusi uzsākt sarunas par Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pievienošanos blokam. Šādu lēmumu atbalstījuši ES valstu ārlietu ministri, un šodien to iecerēts apstiprināt valstu vadītāju samitā, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tiks rīkots videokonferences formātā. Precīzs sarunu uzsākšanas datums tuvākajā laikā gan netiks izziņots, jo abām valstīm (jo sevišķi Albānijai) vēl jāpaveic pāris mājasdarbu.
Interneta ziņu vietne Euractiv.com atgādina, ka abām Rietumbalkānu valstīm iestāšanās sarunu uzsākšana tika solīta jau pērn, taču lēmums trīs reizes atlikts. Pret Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu ES iebildes bija Francijai, bet attiecībā uz Albāniju frančiem diezgan negaidīti pievienojās arī Nīderlande un Dānija. Taču šogad ES izdevās vienoties par jaunu uzņemšanas sarunu kārtību, kas apmierināja arī Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un viņa sabiedrotos. Tā paredz, ka kandidātvalstu izvērtēšanā aktīvāk varēs iesaistīties visas 27 ES dalībvalstis, turklāt pēc to ierosinājumiem būs iespējams no jauna atvērt jau slēgtās sarunu sadaļas - ja attiecīgajās nozarēs kandidātvalsts būs regresējusi. AFP norāda, ka Horvātijas (tā ES pievienojās 2013. gadā) iestāšanās sarunas ilga septiņus gadus, bet sarunām ar Serbiju, kas tika uzsāktas 2014. gadā, gals vēl ne tuvu nav redzams - lielākoties kavēšanās saistīta ar Belgradas nevēlēšanos atzīt Kosovas neatkarību, taču ir arī citi šķēršļi.
Arī sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju varētu ievilkties, prognozē politologi. Pēc otrdienas ministru apspriedes, kas notika videokonferences formātā, Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks intervijā AFP uzsvēris, ka neviens no abām valstīm neprasa kaut ko neiespējamu, taču tām nāksies krietni pacensties, lai sakārtotu valsts pārvaldi atbilstoši ES kritērijiem. Runa ir gan par korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, gan politisko partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanu, gan citām nepieciešamajām reformām. S. Bloks atzinis, ka kopš pagājušā gada oktobra Albānijā ir panākts zināms progress, tomēr pirms oficiālu sarunu uzsākšanas šie panākumi būtu jānostiprina.
Gandarījumu par ministru sarunās pieņemto lēmumu paudis ES paplašināšanās komisārs Olivers Varhelji, kurš uzsvēris - Rietumbalkānu valstis ir saņēmušas skaidru signālu, ka Brisele par tām nav aizmirsusi. Komisārs izteicies, ka pirmā starpvaldību konference, kurā varētu spriest par Ziemeļmaķedonijas un Albānijas uzņemšanu, varētu notikt jūnija nogalē, ja līdz tam laikam būs izdevies uzvarēt cīņā pret koronavīrusu. Reuters atgādina, ka Eiropas Komisija jau kopš pagājušā gada aktīvi mudināja dalībvalstis piekrist iestāšanās sarunu uzsākšanai. Tā brīdināja, ka pretējā gadījumā savu ietekmi Rietumbalkānos varētu censties palielināt Krievija, Turcija, Ķīna un Persijas līča karalistes.
Pašlaik ES prezidējošās Horvātijas Eiropas lietu valsts sekretāre Andreja Metelko-Zgombiča intervijā interneta ziņu vietnei Politico.eu uzsvērusi, ka ES bijis arī ļoti svarīgi apliecināt visai pasaulei, ka vīrusa izraisītais haoss to nav pilnībā paralizējis un savienība spēj pieņemt ne tikai ārkārtas lēmumus, kas saistīti ar šo problēmu. Vairāki diplomāti Reuters gan atzinuši, ka videokonferences formāts nav piemērotākais nopietnām diskusijām. Tehnisku problēmu dēļ lielu daļu laika ministri tērējuši, lai noskaidrotu, vai kolēģi viņus vispār dzird, un ne vienmēr tā noticis. Šī iemesla dēļ vairums savu viedokli pauduši, to nolasot no papīra lapas, un pilnvērtīgas diskusijas nemaz nav bijušas. Taču pašreizējos apstākļos citu iespēju rīkot apspriedes neesot. ES augstais komisārs ārlietu jautājumos Žuzeps Boreljs sarunā ar Reuters norādījis, ka šādas videokonferences ir īsta katastrofa un viņš labprātāk ar katru ministru aprunājas atsevišķi pa telefonu, taču reizēm ir nepieciešama visu valstu pārstāvju klātbūtne, kaut vai virtuāla.
