NRA PĒTA: Eiroparlamenta vēlēšanās efektīvākā bijusi Nacionālā apvienība
Aizvadītajā gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās visefektīvākā bijusi Nacionālā apvienība, bet visdārgākās vēlēšanas bijušas Attīstībai/Par!. Savukārt divus Eiroparlamenta mandātus ieguvušās Saskaņas saraksta aktivitātes joprojām tiek pārbaudītas, jo tiek pieļauts, ka organizācija nav pareizi uzrādījusi vēlēšanu kampaņas izdevumus.
Kā zināms, Attīstībai/Par! Eiroparlamentā ieguva tikai vienu mandātu - tā turētājs ir politologs Ivars Ījabs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija liecina, ka Attīstībai/Par! šis mandāts izmaksājis 222,2 tūkstošus aģitācijā un reklāmās iztērētu eiro. Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% šīs summas, kas starp Eiroparlamenta vēlēšanās startējušo partiju tēriņiem ir lielākā, tērēta reklāmām radio, bet 17% laikrakstos.
Otrs dārgākais mandāts ir ilggadējai Eiroparlamenta deputātei, Latvijas Krievu savienības līderei Tatjanai Ždanokai. Lai viņa kā vienīgā partijas pārstāve iekļūtu Eiropas Parlamentā, partija iztērējusi 144,11 tūkstošus eiro, no kuriem 27% ieguldīti reklāmām telpās un publiskās vietās, bet 25% radio.
Gandrīz par trešdaļu lētāks bijis katrs Saskaņas iegūtais mandāts. Tolaik vēl draugos esošo organizāciju - Saskaņas un Gods kalpot Rīgai - līderu Nila Ušakova un Andra Amerika mandāti izmaksājuši 200,5 tūkstošus eiro jeb 100,25 tūkstošus eiro katrs mandāts. Saskaņas vēlēšanu kampaņas organizētāji galveno likmi likuši uz reklāmu televīzijā, kurā ieguldīta puse no budžeta, bet 29% tērēti reklāmām radio.
Tiesa, Saskaņas bilance par Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu vēl var mainīties, jo saistībā ar Saskaņas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju 2019. gada decembrī uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par iespējamiem pārkāpumiem, deklarējot vēlēšanu kampaņas izdevumus. Pašlaik pārbaude vēl turpinās. Pēc pārbaudes pabeigšanas KNAB sola sabiedrībai sniegt informāciju par pārbaudes rezultātu.
Uz kopējā fona krietni racionālāki bijuši Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi. Lai Sandra Kalniete un Valdis Dombrovskis varētu atkal atgriezties Briselē, partija iztērēja 144,4 tūkstošus eiro jeb 72,2 tūkstošus par katru mandātu. Ņemot vērā, ka vēlāk V. Dombrovskis kļuva par Eiropas Komisijas viceprezidentu un viņa vietu Eiropas Parlamentā ieņēma Inese Vaidere, Jaunās Vienotības ieguldījumus var uzskatīt par ārkārtīgi veiksmīgiem.
Proporcionāli lielāko daļu sava budžeta - 28% - Jaunā Vienotība tērējusi reklāmām telpās un publiskās vietās, bet 27% reklāmās radio.
Taču absolūtos skaitļos neuzvarama joprojām ir Nacionālā apvienība, kas jau gadiem ilgi gan Eiroparlamenta, gan Saeimas vēlēšanās sasniedz visnotaļ cienījamus rezultātus ar salīdzinoši zemiem izdevumiem. Proti, lai nodrošinātu ilggadējā eiroparlamentārieša Roberta Zīles un vēlēšanu laikā kultūras ministres amatā esošās Daces Melbārdes ievēlēšanu, partija iztērējusi vien 68,4 tūkstošus eiro jeb 34,2 tūkstošus par mandātu.
Nacionālā apvienība sava budžeta lielāko daļu ieguldījusi sabalansētāk - pa 18% televīzijā, radio un internetā, bet presē septiņus un vides reklāmās 15 procentus.
No vienas puses, par lielāko neveiksminieci var uzskatīt Jauno konservatīvo partiju, kas, iztērējot 110 tūkstošus eiro, mandātu tā arī neguva. Taču šīs organizācijai bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tādēļ, objektīvi lūkojoties, šis tituls pienākas lielajā politikā pudu sāls apēdušajai Zaļo un zemnieku savienībai. Arī tā neieguva nevienu mandātu, kaut reklāmas kampaņā ieguldīja 68 tūkstošus eiro.
KNAB publicētā informācija arī vēsta, ka, pārbaudot politisko partiju un to apvienību vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, konstatēts, ka četri politiskie spēki nav ievērojuši vairākas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktās prasības.
Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu KNAB saucis pie administratīvās atbildības Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, piemērojot naudas sodu 500 eiro apmērā, savukārt Centra partijai piemērots naudas sods 150 eiro apmērā.
Partijai Latviešu nacionālisti par dažādiem pārkāpumiem, tajā skaitā par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem izdevumiem par aģitāciju presē, piemērots 200 eiro liels naudas sods.
Savukārt Latvijas Krievu savienībai piemērots naudas sods 30 eiro apmērā par aģitācijas noformējuma prasību neievērošanu iespiedtehnikā izgatavotajai reklāmai.