Breksita sarunu vadītājs: Lielbritānija nepakļausies ES un pieņems savus noteikumus

 
©AP/Scanpix/LETA

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc breksita, pirmdien paziņoja Lielbritānijas breksita sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par breksitu.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcbreksita vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Lielbritānijas kaimiņvalstis grib, lai turpinātos to piekļuve britu zvejas ūdeņiem un lai Londona piekristu nepazemināt ES noteiktos darbavietas un vides standartus.

Frosts, ieskicējot premjerministra Borisa Džonsona atbalstītu nostāju, sacīja, ka Londona vēlas tāda veida vienošanos, kādu Brisele noslēgusi ar Kanādu.

Ja vienošanās netiktu noslēgta, tad šī gada un pēcbreksita pārejas perioda beigās Lielbritānija un ES vienkārši tirgotos savā starpā pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.

"Mums ir jābūt spējai noteikt likumus, kas mums der - pieteikt tiesības, kādas ir jebkurai citai valstij pasaulē ārpus ES," sacīja Frosts.

"Tātad domāt, ka mēs varētu pieņemt ES uzraudzību tā sauktā līdzenā spēles laukuma jautājumos, vienkārši nozīmē neredzēt jēgu tam, ko mēs darām."

Frosts uzstāja, ka Lielbritānijai nav nodoma būt par zema regulējuma ekonomiku un ka tā var pieņemt pat pilnīgākus noteikumus nekā ES, bet tie izrietēs no britu likumdošanas, nevis ES noteikumiem.

"Ir pilnīgi iespējams būt ar augstiem standartiem - tiešām, ar līdzīgiem vai labākiem standartiem nekā tie, kas dominē ES," sacīja Frosts.

Viņš kā vienu piemēru minēja atbalstu "ražām, kas atspoguļo mūsu pašu klimatu, nevis likumus, kuriem paredzēts atspoguļot augšanas apstākļus Francijas centrālajā daļā".

"Lielbritānijas valdība ir pārliecināta par mūsu izvēlēto stratēģiju," teica Frosts.

Viņš sacīja, ka nākamnedēļ nāks klajā ar rakstisku dokumentu, kurā būs izklāstīts Lielbritānijas viedoklis, kā brīvās tirdzniecības vienošanās ar ES darbotos.

Briselē ir apšaubīts, ka brīvās tirdzniecības vienošanos iespējams noslēgt astoņu mēnešu laikā, jo tam lielākoties bijuši vajadzīgi gadi.

Frosts tomēr sacīja, ka Lielbritānija nelūgs pagarināt pārejas termiņu pēc 31.decembra.

"Tad mēs pilnīgi atgūsim mūsu politisko un ekonomisko neatkarību. Kāpēc lai mēs gribētu to atlikt?" viņš jautāja.