Eiropas Komisijas prezidente noraida britu ideju par brīvās tirdzniecības līgumu

© AFP/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienība (ES) piedāvās Lielbritānijai unikālu piekļuvi bloka vienotajam tirgum tikai tad, ja tā ievēros ES standartus, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, noraidot Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona ideju par brīvās tirdzniecības līgumu.

Leiena sacīja, ka Džonsons viņu pārsteidzis, pieļaujot iespēju noslēgt Austrālijas tipa tirdzniecības vienošanos, ietverot kvotas un tarifus, gadījumā, ja ES un Londona nespēs vienoties par visaptverošu līgumu.

"Austrālija ir spēcīga un līdzīgi domājoša partnere, bet Eiropas Savienībai nav tirdzniecības vienošanās ar Austrāliju. Mēs pašreiz tirgojamies, balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem," sacīja Leiena, kritizējot Džonsona ieceri Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

"Ja tāda ir britu izvēle, mēs esam ar to mierā, (..) bet es personīgi domāju, ka mums jābūt ambiciozākiem," viņa piebilda.

Pēc oficiālās izstāšanās no ES 31.janvārī, Lielbritānijai ir 11 mēneši laika, lai noslēgtu jaunu tirdzniecības līgumu ar bloku, bet pretējā gadījumā abu pušu attiecības sāks regulēt Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas. Paredzēts, ka abu pušu sarunas sāksies martā.

Lielbritānija vēlas, lai tirdzniecības vienošanās aptver preces un pakalpojumus un neparedz gandrīz nekādus tarifus. Tomēr Džonsons uzstāj, ka Lielbritānija neturpinās ievērot ES normas.

Vairāki Lielbritānijas uzņēmumi ir pauduši bažas, ka valdība atkāpjas no sava solījuma turpināt tirdzniecību ar ES, maksimāli izvairoties no domstarpībām.

Britu mazumtirdzniecības konsorcija pārstāvis Endrū Opie sacīja, ka gadījumā, ja valdība ātri neizveidos robežu infrastruktūru, Lielbritānijas patērētāji var palikt bez svaigiem augļiem un dārzeņiem.

"Nepietiek tikai paziņot, ka notiks pārbaudes, mums tagad jāredz plāni, kā tas būs iespējams praksē, vai arī tie būs patērētāji, kas cietīs 1.janvārī," norādīja Opie.

Leiena sacīja, ka ES piedāvā Lielbritānijai ko tādu, ko nekad nevienam citam nav piedāvājusi, ar nosacījumu, ka Lielbritānija garantē taisnīgu konkurenci un aizsardzību strādājošajiem un videi.

ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē brīdināja, ka uzņēmumiem, kas darbojas ES un Lielbritānijā, situācija nepaliks nemainīga, ja abas puses nebūs panākušas vienošanās. Tādā gadījumā visiem bitu produktiem tiks piemērotas kvotas un tarifi.

"Mūsu tirgu atvēršana, piekļuve datiem un finansiālajiem pakalpojumiem būs proporcionāla saistībām attiecībā uz līdzvērtīgu konkurences apstākļu ievērošanu, regulējuma saskaņotību, pilsoņu aizsardzību un finansiālo stabilitāti," sacīja Barnjē.

Viņš piebilda, ka Lielbritānijai nevajadzētu dzīvot ilūzijās, ka Londonas finanšu pakalpojumi iegūs priviliģētu piekļuvi.

Barnjē uzsvēra, ka izmaiņas būs visos aspektos.

"Šīs sarunas būs sarežģītas, ļoti sarežģītas. Es rekomendēju būt gataviem visām iespējām, tostarp palikt bez pamata vienošanās pirms 31.decembra," sacīja Barnjē.

Lielbritānijas valdība ir brīdinājusi uzņēmumus sagatavoties tam, ka nākamgad no ES importētās preces tiks pārbaudītas un būs jāiziet muitas procedūras.

Politika

Tā, analizējot nedēļas aktuālos notikumus TV24 raidījumā „Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”, spriež Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), IeM parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņš uzskata, ka galvenā notikumu attīstība sāksies janvārī pēc Donalda Trampa inaugurācijas ASV prezidenta amatā.

Svarīgākais