Ministrija skaidro, ko britu parlamenta balsojums nozīmē breksitam un tur esošajiem latviešiem

© AFP / Scanpix / LETA

Līguma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ratificēšana Apvienotās Karalistes parlamentā tuvina sakārtotu breksitu 31.janvārī, norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka Latvijas pilsoņu, kas būs reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu pastāvīgā iedzīvotāja statusam Lielbritānijā, kā arī viņu ģimenes locekļu tiesības Apvienotajā Karalistē arī nākotnē paliks tādas pašas kā līdz šim.

ĀM aicina visus Latvijas pilsoņus, kas dzīvo vai līdz pārejas perioda beigām, tas ir, līdz šī gada 31.decembrim, ieradīsies uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, reģistrēties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. To būs iespējams izdarīt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Kā liecina Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas dati, līdz 2019.gada 31.decembrim statusam pieteikušies 82 700 Latvijas pilsoņu. Pagājušā gada decembrī saņemti 3200 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Kā apliecināja ministrijā, Apvienotā Karaliste ir ciešs un uzticams Latvijas sabiedrotais, tāpēc Latvijas interesēs ir maksimāli ciešas ES un Lielbritānijas attiecības, īpaši iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, ārpolitikā, drošībā, kā arī tirdzniecībā.

Ministrija atzīmēja, ka 29.janvārī vēl plānots Eiropas Parlamenta balsojums par Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Ja arī tas būs pozitīvs, atlikušās ratifikācijas procedūras noslēgs līdz 31.janvārim un 31.janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika, attiecīgi 1.februārī plkst.01 pēc Latvijas laika, Lielbritānija sakārtotā veidā izstāsies no ES.

Atbilstoši līgumam no 1.februāra līdz 31.decembrim būs pārejas periods, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un Lielbritānijas sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā, skaidroja ĀM.

Par ES un Lielbritānijas attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši 2019.gada oktobrī pieņemtajai ES un Apvienotās Karalistes kopīgajai Politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām, uzsvēra ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka Lielbritānijas parlaments apstiprinājis likumprojektu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt ES 31.janvārī. Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš 22.janvārī vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Breksitam sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 31.decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu. Taču, kādas būs šīs attiecības, joprojām nav skaidrs, un sarunas par tām var izrādīties vēl sarežģītākas nekā breksita sarunas.

Politika

Nīderlandes bankas iesaka klientiem glabāt skaidru naudu mājās pieaugošo ģeopolitisko draudu dēļ, paziņojis Nīderlandes Banku asociācijas (NVB) pārstāvis. Šādus padomus bankas sniedz pirmo reizi, toties apdrošināšanas kompānijas brīdina par zādzību riskiem, kas ar to saistīti, vēsta “Algemeen Dagblad”.