Šodien Eiropas Komisija (EK) uzsākusi sarunas ar uzņēmumiem un arodbiedrībām par taisnīga minimālā atalgojuma ieviešanu Eiropas Savienības (ES) mērogā.
"Ņemot vērā, ka daudziem ES strādājošiem cilvēkiem joprojām ir grūti savilkt galus", Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka ir būtiski katram darba ņēmējam ES nodrošināt taisnīgu minimālo algu, kura dotu iespēju strādājošajiem dzīvot pienācīgu dzīvi neatkarīgi no viņu darba vietas.
Patlaban EK uzklausa sociālos partnerus ar mērķi ieskicēt turpmāko ES rīcību šajā jautājumā. EK pārstāve klāstīja, ka ikviens priekšlikums šajā ziņā būs kā valstu tradīciju, koplīgumu vai tiesību normu atspulgs. Lai gan konkrētās ES valstīs jau ir ieviestas funkcionālas sistēmas, Komisija vēloties nodrošināt visu dalībvalstu vienlīdzību, līdztekus ņemot vērā sociālo partneru ieteikumus un iestrādājot sociālās labklājības un drošības sistēmās atjaunināšanās mehānismus.
EK šodien arī sprieda par šī gada iniciatīvu realizēšanu un institūcijas prioritātēm. Kā informēja EK pārstāve, šī gada būtiskākās iniciatīvas iekļaus Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģiju un saistošus darba samaksas pārredzamības pasākumus, ziņojumu izveidi par demogrāfisko situāciju ES, stratēģijas izveidi saistībā ar personām ar invaliditāti un Eiropas bezdarbnieku pārapdrošināšanas shēmas.
"Eiropa piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Pašreizējo zaļo un digitālo pārmaiņu un sabiedrības novecošanas laikā Komisija vēlas nodrošināt, lai cilvēki paliktu uzmanības centrā un ekonomika strādātu viņu labā," uzsvēra EK vecākais viceprezidents Valdis Dombrovskis.
"Eiropas inovatīvajai un iekļaujošajai sociālajai tirgus ekonomikai jābūt vērstai uz cilvēkiem, nodrošinot viņiem kvalitatīvas darbvietas, kurās tiek maksāta pienācīga alga," piebildis Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.
Eiropa ir vieta, kur labklājība, taisnīgums un ilgtspējīga nākotne ir vienlīdz svarīgi mērķi, pavēstīja EK pārstāve. Lai gan Eiropā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem, eiropieši patlaban saskaras ar vairākām pārmaiņām, piemēram, pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, digitalizāciju un demogrāfiskām pārmaiņām.
Šīs pārmaiņas radīs jaunas problēmas un iespējas, bet Eiropas zaļajam kursam - mūsu jaunajai izaugsmes stratēģijai - ir jānodrošina, ka Eiropa joprojām ir pasaules progresīvāko labklājības sistēmu mājvieta un ir dinamisks inovācijas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības centrs, norādīja Liepiņa.
Tāpēc Komisijā uzsver, ka sociālā politika palīdzēs risināt šodienas aktuālās problēmas un, izmantojot iespējas ES līmenī, caur atgriezenisko saiti tiks strādāts pie turpmākās rīcības visos līmeņos nodarbinātības un sociālo tiesību jomā.
Šī gada laikā ieplānotie pasākumi balstās uz darbu, ko ES jau turpina kopš pīlāra proklamācijas 2017.gadā. Tomēr, EK uzsver, ka ar rīcību ES līmenī vien nepietiek. Panākumu atslēga ir vairāku līmeņu pieejā - valsts, reģionālā un vietējo institūciju līmeņos. Svarīgi ir arī sociālie partneri un pat attiecīgās ieinteresētās personas.
