Latvijas EP deputāti komentē konfliktu starp ASV un Irānu

Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā (EP) cer, ka jaunu saasinājumu ieguvušais konflikts starp ASV un Irānu nepiedzīvos tālāku militāru eskalāciju, lai arī šāda iespēja pastāv, kas gan nebūtu izdevīga nevienai no pusēm.

EP deputāte Sandra Kalniete (JV) sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka no atklāta militāra konflikta starp Irānu un ASV reģionā ieguvējs nebūtu neviens.

Politiķe pastāstīja, ka EP deputāti nolēmuši ceturtdien sasaukt Ārlietu komitejas ārkārtas sēdi, uz kuru tiks aicināta arī viena no speciālistēm Irānas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāre Helga Šmite. Komitejas sēde būs slēgta, un Šmite informēs, kāda ir faktiskā situācija un iespējami attīstības scenāriji, jo Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs ir paziņojis, ka valsts vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko paredzēja tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

"Manis vadītā Eiropas Tautas partijas ārlietu darba grupa ir rekomendējusi un droši vien rīt frakcijas sēdē arī apstiprinās ierosinājumu nākamās nedēļas plenārsēdē iekļaut debates par situāciju Irānā un Irākā. Katrā ziņā deputāti EP ļoti uzmanīgi seko situācijas attīstībai Tuvajos Austrumos," sacīja eiroparlamentāriete.

Lūgta vērtēt, kāds ir deputātu noskaņojums šajā jautājumā, Kalniete sacīja, ka to var raksturot kā satrauktu, jo notikumos, kas patlaban attīstās Tuvajos Austrumos, redzamas milzīgas sašutušu cilvēku masas, kas pārņēmušas ielas un laukumus. "Tas var destabilizēt jau tā trauslo situāciju. Tur ir par ko raizēties. To ļoti labi zina katrs, kurš strādā politikā, ka tādu sabiedrības sašutuma vilni valdībai ir grūti kontrolēt un politiķiem ir grūti saglabāt vēsu galvu, bet tieši to EP deputāti sagaida no Irānas vadības, jo iet uz lielāku saasinājumu - no tā šobrīd ieguvējs nevar būt neviens," izteicās politiķe.

Kalnietes vērtējumā, nav pamata gaidīt, ka Irānas un ASV pārstāvji sēdīsies pie viena sarunu galda, jo šādas sarunas valdības pārstāvjiem būtu ļoti grūti izskaidrojamas satracinātajiem irāņiem. "Tomēr joprojām pastāv diplomātiskie kanāli, un esmu pārliecināta, ka tie turpina darboties. Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borreljs ir runājis pa telefonu ar Irānas ārlietu ministru un šīs sarunas saturu viņš ir izklāstījis vēstulē ES ārlietu ministriem. No tā, kas presē ir noplūdis, var secināt, ka Irāna nevēlas nekādu saasinājumu un pietiekami labi apzinās, ka spēku samērs nav līdzvērtīgs," pavēstīja Kalniete.

Politiķe ar bažām atzīmēja, ka pat gadījumā, ja netiks piedzīvots atklāts militārs konflikts, pastāvot arī daudz citi moderni karadarbības veidi, kas varētu tikt vērsti pret Rietumvalstīm, piemēram, hakeru uzbrukumi, terorakti vai masīva hibrīddezinformācija. "Irāna ir viena no valstīm, kurā ir viens no pasaules attīstītākajiem hakeru un hibrīdkara kareivju tīkliem," apgalvoja Kalniete.

Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (AP) aģentūrai LETA stāstīja, ka EP deputāti labi saprot, ka ASV ir izšķirīgi svarīgs partneris Eiropas drošībai un daudzējādā ziņā - tuvākais sabiedrotais, tomēr ASV un Irānas attiecību risināšana pašlaik esot "pietiekami satraucoša".

"Nevienam nav nekādu ilūziju par to, kas par cilvēku bija Soleimani un kāda bijusi viņa politiskā darbība. Viņš vistiešākajā veidā ir bijis iesaistīts liela mēroga teroristiskās operācijās," vērtēja politiķis, "tomēr ir grūti iedomāties, kā ASV un to sabiedrotie Irākā domā risināt šo situāciju. Mēs zinām, ka aizvadīto gadu laikā Irāna ir bijusi viens no Rietumu sabiedrotajiem cīņa pret teroristisko organizāciju "Daesh" (Islāma valsts)."

Politiķis norādīja, ka vēsturiski ES vienmēr bijusi orientēta uz diplomātiskiem risinājumiem un dažāda veida noregulējumiem sarunu ceļā, tomēr patlaban attiecību vektors nav īpaši pozitīvs.

Ijabs uzskata, ka amerikāņi negrasās tuvākajā laikā panākt varas maiņu Irānā, bet ASV rīcība tomēr bijusi ļoti skaidrs politisks žests, ka ar "ASV jokus plēst nevar un ka viņi ir gatavi atbildēt pret nedemokrātiskiem, totalitāriem režīmiem ļoti radikāli".

"Runāt par pilnīgi bezcerīgu situāciju nav īsti pamata, lai gan visi tie, kas kaut ko saprot par Tuvajiem Austrumiem, saka, ka šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, kurā Irāna varētu nereaģēt pietiekami asā veidā. Irāna nevar palikt rokas klēpī salikusi, ir skaidrs, ka viņiem ir kaut kā jāreaģē," akcentēja politiķis.

Eiroparlamentārietis Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA stāstīja, ka no citu valstu pārstāvjiem EP esot dzirdējis bažas, ka "esam ļoti tuvu ģeopolitiskam konfliktam", tāpēc nākamnedēļ, kad Strasbūrā notiks EP plenārsesija, šis varētu būt viens no jautājumiem, kuru deputāti izskatīs.

"Manuprāt, lielā mērā konflikts, kas saistīts ar ASV, Irānu un arī Irāku, ASV nerisina pareizā veidā. ASV rīcība var radīt eskalācijas draudus ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Eiropā un ASV. Šis jautājums būtu jāapspriež ANO Drošības padomē, jo apdraudējums ir pietiekami liels," sacīja deputāts.

Ameriks atzina, ka izredzes apsēdināt pie viena sarunu galda gan Irānas, gan ASV pārstāvjus ir mazas, jo īpaši pēc Trampa paziņojuma, ka ASV ir gatavas šo konfliktu risināt ar militāriem līdzekļiem. "ES varētu būt vidutājs šajās attiecībās, kas uz sarunām aicina Irānas un ASV pārstāvjus atsevišķi," pieļāva eiroparlamentārietis.

EP deputāte Inese Vaidere (JV) uzsvēra, ka ES vienmēr ir iestājusies par miermīlīgiem risinājumiem - par diplomātiju, sarunām un starptautisko vienošanos respektēšanu.

"Valstu savstarpējie draudi, atbildes gājieni un nemieri nevar novest pie kaut kā laba. Abas puses ir jāaicina apsēsties pie sarunu galda un meklēt abpusēji pieņemamus risinājumus. Skaidrs, ka situācija ir ļoti saasināta," sacīja Vaidere, kuras skatījumā diplomātijā ir daudzi paņēmieni, kā risināt dažādus jautājumus - ne vienmēr tas notiek publiski, ļoti bieži vienošanās izdodas panākt aizkulisēs.

Kā ziņots, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālmajors Kasems Soleimani, kurš tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Irānas līderiem, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma 3.janvārī tika nogalināts ASV bezpilota lidaparāta triecienā pie Bagdādes lidostas. Pentagons paziņoja, ka Soleimani nogalināts, jo ir vainojams daudzu ASV pilsoņu nāvē.

Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nogalināšanu.