Eiropas Komisijas prezidente kritizē ASV sankcijas pret "Nord Stream 2"
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā Vācijas žurnālam "Spiegel" kritizējusi ASV likumdošanas normas, ar kurām atļauts vērst sankcijas pret uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju.
Vienlaikus EK prezidente atzina, ka gāzesvadam ir "politiska dimensija", un EK ir jāaizstāv austrumu dalībvalstu intereses.
"No otras puses EK empātiski noraida sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem, kas ir iesaistīti projektos, ievērojot likumus," viņa piebilda.
ASV pret Krievijas-Vācijas gāzesvadu "Nord Stream 2" vērstās sankcijas, visticamāk, aizkavēs šī projekta pabeigšanu par vairākiem mēnešiem, pirmdien paziņoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles koordinators transatlantiskajos jautājumos Pēters Beijers.
"Es sagaidu, ka cauruļvads tiks pabeigts 2020.gada otrajā pusē," Vācijas radio norādīja Beijers.
Sākotnēji tika paredzēts, ka "Nord Stream 2" būvniecības tiks pabeigta 2020.gada sākumā, bet tā darbību bija plānots sākt 2020.gada vidū.
Kā ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps akceptējis Kongresa apstiprināto sankciju paketi pret uzņēmumiem, kas piedalās gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā.
Soda pasākumu ietvaros cita starpā paredzēts aizliegums iebraukt ASV. Visi uzņēmumu aktīvi, kas atrodas ASV, tiks iesaldēti.
Trampa administrācija iebilst pret "Nord Stream 2", skaidrojot, ka ar šo projektu tiks pastiprināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskā un politiskā ietekme Eiropā. Analoģiska nostāja bija arī bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai.
Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka Krievijas valdība atbildēs ar pretpasākumiem uz sankcijām, ko Savienotās Valstis vērsušas pret Krievijas gāzesvadiem.
Tostarp sankciju režīms jau sācis darboties.
Šveices uzņēmums "Allseas" sestdien apturēja līdzdalību gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā Baltijas jūrā uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājies ASV likums par sankcijām.