Seksa politiķi atkal biksta Austrumeiropu

 
©Reuters/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments pieņēmis kārtējo dokumentu, kas tiecas regulēt pilsoņu intīmo dzīvi un dzimumu lomu izpratni. Par galveno kaitnieku pasludināta Polija, bet sava tiesa pārmetumu tikusi arī Latvijai un Lietuvai.

Pilns dokumenta nosaukums ir Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. decembra rezolūcija par publisku diskrimināciju un naida runu, kas vērstas pret LGBTI personām, tostarp no LGBTI brīvas zonas.

Parlaments necenšas atšifrēt, ko nozīmē abreviatūra LGBTI, jo visiem ir jāzina, ka tā apzīmē cilvēkus ar atšķirīgām seksuālajām interesēm un netradicionālām politiskām vajadzībām: lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un interseksuāļus.

Parlamentā šīs kopienas lobistiem ir liela ietekme, tādēļ laiku pa laikam tiek radīti dokumenti, kas netradicionāla seksa piekopējus izceļ kā īpaši lolojamu un aizsargājamu vērtību. Pretstatā konservatīvo un nacionālistu aizsargātām tradicionālām heteroseksuāļu ģimenēm.

Tagad nepatīk Izglītības likums

Latvijas valsts izpratnē ģimenei jāveido vīrietim un sievietei, pie mums diviem vīriem un divām sievām nav atļauts precēties un kā pārim adoptēt bērnus. Tāpēc arī Latvija ir kā dadzis acīs LGBTI liberāļu kopienai. Šai reizē apsūdzības homofobijā pamatā veltītas katoliskajai Polijai, kur atsevišķas pašvaldības pasludinājušas «no LGBTI ideoloģijas brīvās zonas». Bet pie reizes apvainojumus izpelnījušās arī citas valstis - galvenokārt Austrumeiropa. Rezolūcijā apgalvots, ka ES dalībvalstis, valstu ierēdņi, pašvaldības, kā arī politiķi īsteno uzbrukumus LGBTI kopienai. No teksta saprotams, ka pamatā runa ir par it kā diskriminējošiem izteikumiem vai normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz Latviju pieprasīts pārskatīt Izglītības likumu. Rezolūcijā Eiropas Parlaments:

«nosoda tiesību aktu par nepilngadīgajiem pieejamo informāciju ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā, lai cenzētu ar LGBT saistītu saturu un materiālus, jo sevišķi Likuma par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi Lietuvā 4. panta 2. punkta 16. apakšpunktu un Izglītības likuma Latvijā 10. panta 1. punktu; aicina dalībvalstis minētos tiesību aktus grozīt, lai panāktu pilnīgu atbilstību ES un starptautiskajās tiesībās nostiprinātajām pamattiesībām; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošina minēto atbilstību..».

Īstais stāsts par laulību

Rezolūcijas autori bijuši pavirši, iepazīstoties ar mūsu Izglītības likumu, vai arī, kas ticamāk - kļūdījās Latvijas LGBTI organizācijas, kas piespēlēja Briseles seksa politiķiem šo informāciju. Kļūdu pamanījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Minētais Izglītības likuma pants un punkts noteic, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību un tiesības izglītojamajiem izvēlēties - mācīties kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus. Šie priekšmeti tika izgudroti politiķu Ainara Baštika un Aināra Šlesera ziedu laikos, bet ar LGBTI problemātiku tiem faktiski nekāda sakara nav. Ticamāk, Eiroparlamenta rezolūcija attiecas uz 10. prim pantu, kas vēsta sekojošo:

«Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.»

Un attiecīgi Satversmes 110. pantā ir pateikts, ka «Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības».

Ideologi netiek skolās

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta nobalsoto tas ir nepareizi, un skolām jākļūst pieejamām LGBTI propagandētajai ideoloģijai. Tāpēc parlaments:

«pauž nožēlu par to, ka LGBTI cieš no iebiedēšanas un aizskārumiem, kas sākas skolā, un mudina Komisiju un dalībvalstis spert konkrētus soļus, lai izbeigtu LGBTI diskrimināciju skolās, kuras rezultātā LGBTI var tikt iebiedēti, viņiem var tikt darīts pāri vai viņi var tikt atstumti, jo īpaši izglītības vidē; apņēmīgi nosoda to, ka dažās dalībvalstīs varas iestādes skolām neļauj pildīt savu pamattiesību veicinātāju un LGBTI aizsardzības lomu, un atgādina, ka skolām ne tikai ir jābūt drošām vietām, bet arī vietām, kurās pastiprināti ievēro un aizsargā visu bērnu pamattiesības; uzsver veselības un seksuālās izglītības nozīmi, jo īpaši attiecībā uz meitenēm un LGBTI jauniešiem, kurus netaisnīgas dzimumu normas ietekmē īpaši; uzsver, ka šādā izglītībā ir jāietver jauniešu izglītošana par attiecībām, kuru pamatā ir dzimumu līdztiesība, piekrišana un savstarpēja cieņa, un ka šāda izglītība būtu veids, kā novērst un apkarot dzimumu stereotipus, LGBTI fobiju un vardarbību dzimuma dēļ..».

Šitās blēņas jāaizmirst

Balsojums par šo tekstu nebija viendabīgs. Daudzi politiķi acīmredzot baidās iebilst LGBTI uzspiestajai ideoloģijai. Mīļā miera labad nobalso par vai kautrīgi atturas (463 balsis par, 107 pret, bet 105 parlamentārieši atturējās). Latvijas parlamentārietis Roberts Zīle balsoja pret. Viņš secina, ka īstais rezolūcijas mērķis bija parādīt, cik neliberāla un slikta ir Austrumeiropa pretstatā Rietumiem. Taču šī ir nesaistoša rezolūcija, uz kuru nedz Latvijai, nedz arī pārējām nopeltajām valstīm nekādi nav jāreaģē, un Zīle iesaka: «Jo ātrāk mēs par to aizmirsīsim, jo labāk!»

 

Abonē