Eiropas dienaskārtībā Āfrika kā bizness

Gluži simboliski pirmā ārvalstu misija ārpus savienības teritorijas jaunajai Eiropas Komisijas vadītājai Urzulai fon der Leienai bija uz Āfriku, kur viņa, kā pati pavēstīja, bija ieradusies nevis pamācīt, bet klausīties.

Lai nekļūtu par galamērķi

Eiropas Savienība līdz šā budžeta perioda beigām 2020. gadā Āfrikā investē 44 miljardus eiro, radot 3,2 miljonus darba vietu. Nākamajā budžeta septiņgadē Āfrikā tā plānojusi ieguldīt pie deviņdesmit miljardiem eiro, taču šo naudu nevis vienkārši dāvināt, bet gan tērēt un investēt abu pušu kopīgam labumam, tostarp piesaistot privātās investīcijas. Pagājušās nedēļas nogalē savu svētību šai starpkontinentu stratēģiskajai partnerībai deva Eiropas Ekonomikas un sociālā komiteja (EESK), kas ir konsultatīva iestāde un apvieno darba devējus, ņēmējus un pilsoniskās sabiedrības līderus. Tātad tos, kuriem Eiropas politiķu ekspansijas plāns uz Āfriku būs jāīsteno dzīvē. (Starp citu - seminārs par biznesa iespējām Āfrikā šoruden tika organizēts arī Latvijā.)

Viens no septiņiem Latvijas pārstāvjiem komitejā Gundars Strautmanis Neatkarīgajai gan atzīst, ka biznesa izpratnē daudz kas jau ir nokavēts. Āfrikas tirgu kontrolē Ķīna, kāju durvīs ielikusi Krievija: «Eiropai šis drīzāk būs nevis bizness, bet veids, kā panākt, lai tie cilvēki tur arī paliek.» Un tas tiesa - Eiropas Komisijas dokumentos par sadarbību ar Āfriku tiek runāts pacilātos toņos, par cilvēktiesībām, vērtībām, kā mēs tagad liesim gaismu Āfrikas tumsā. Taču patiesībā jautājums ir, kā nosargāt Eiropu no kļūšanas par Āfrikas migrantu galamērķi.

Vēders, smadzenes un sirds

Eiropas valstu žurnālistiem organizētajā seminārā EESK prezidents Likā Žajērs (Luca Jahier) situāciju raksturoja šādi: Vēders, smadzenes un sirds ir trīs lietas, kas pamudina cilvēkus pārvietoties vai palikt uz vietas. Eiropai šie faktori jāizmanto, un tāpēc Āfrika šobrīd ir Eiropas ģeopolitiskā misija. Šobrīd, ja cilvēki no Āfrikas ierodas pāri jūrai, viņi vai nu kļūst par noziedzniekiem un teroristiem, vai nelegālā darba tirgus dalībniekiem. Ja Eiropa viņiem piedāvās legālu darbu turpat Āfrikā, viņi varbūt paliks. Tādas ir tās izvēles. EESK piektdien lielā vienprātībā nobalsoja par atbalstu Eiropas Komisijas plānam un pasniedza pozitīvo atzinumu atbildīgajai ES starptautisko attiecību komisārei Jutai Urpilainenai. Arī viņa pati nule bija atgriezusies no komandējuma Āfrikā.

Kurš radīs darba vietas

Kaut ko sarunāt ar Āfriku tradicionālā diplomātijas ceļā ir sarežģīti. Tās ir 54 valstis, aptuveni 2000 valodu un 1,3 miljardi cilvēku, no kuriem lielākā daļa slīgst nabadzībā, bet turīgākie ar noziedznieku palīdzību cenšas tikt pāri Vidusjūrai uz savu sapņu zemi Eiropu. Daudziem tas arī izdodas, jo 60% afrikāņu ir jauni cilvēki. Iedzīvotāju skaita pieaugums tur ir ārkārtīgi straujš, un jautājums, kurš viņiem tur radīs darba vietas, ja paši to nemāk vai negrib. Un klimata pārmaiņas vēlmi pamest kontinentu tikai vairos. EESK plenārsēdes debatēs izskanēja atziņa, ka, pirmkārt, jāorientējas uz pārtikas ražošanu, bet ne jau importu no Eiropas - Āfrikā uz vietas jāveido kooperatīvi, produktu pārstrādes uzņēmumi, jāveicina mežu stādīšana un labības audzēšana.

Kā Eiropas biznesam iesēties Āfrikā - tas ir sarežģīts jautājums. Viens no EESK Āfrikas atzinuma autoriem Arno Meclers atzīst, ka šobrīd privātās investīcijas kavē korupcija un uzticamas vides trūkums. Uzņēmējiem, kas riskēs doties Āfrikas misijā, nepieciešama tiesiskā aizsardzība un zināmas garantijas. Tāpēc sociālajiem partneriem jāveido sadarbība ar turienes pilsonisko sabiedrību. Tirdzniecībā esot jāpanāk starpvalstu barjeru mazināšana. Papildu atbalsts jāsniedz mazajiem un vidējiem ES uzņēmumiem.

Protams, kur smaržo pēc biznesa, tur klāt arī baņķieri. Eiropas Investīciju banka plāno attīstīt finanšu instrumentu programmu Āfrikai. Plenārsēdē tika pieminēta arī nepieciešamība pēc maziem kredītiem tieši Āfrikas sievietēm. Sieviešu un gados jauno cilvēku iesaiste ES projektos Eiropai nodrošinās 85% Āfrikas iedzīvotāju labvēlību.

Tālu jāiet kopā

Komisāre Juta Urpilainena aicina par Āfriku domāt kā par jaunu iespēju kontinentu. Līdzšinējā ES attīstības sadarbības politika un 21 gada garumā dāvinātā nauda nekādu dižo progresu Āfrikai un aizsardzību Eiropai nav nesusi. Nepieciešama citāda pieeja. «Mēs veidosim Eiropas un Āfrikas aliansi ilgtspējīgām investīcijām un darba vietu radīšanai. Jaunajā daudzgadu finanšu shēmā ir jādemonstrē, ka vēlamies uzlabot cilvēku dzīvi uz vietas, vienlaikus tādējādi cīnoties ar globālajiem izaicinājumiem,» tā EESK plenārsēdē sacīja komisāre Urpilainena, piebilstot, ka viņas galvenā misija amatā būs nabadzības izskaušana pasaulē.

Tas ir vecs afrikāņu teiciens - ja vēlies iet ātri, ej viens. Ja vēlies iet tālu, ej kopā. Un Eiropai nav citas izvēles, kā iet kopā ar Āfriku, jo pretējā gadījumā to sabradās.