NRA pēta: Džonsona triumfs nozīmē "Breksita" neizbēgamību

 
NEGAIDĪTI PĀRLIECINOŠI. Britu premjera Borisa Džonsona vadītie konservatīvie negaidīti pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, parlamenta apakšnamā iegūstot 80 balsu pārsvaru pār opozīciju ©Lindsey Parnaby/Pool via AP

Līdz nākamā gada 31. janvārim Apvienotā Karaliste beidzot būs izstājusies no Eiropas Savienības. Bez jebkādiem «ja, bet vai iespējams», norādījis premjers Boriss Džonsons, kura vadītā konservatīvo partija ļoti pārliecinoši uzvarējusi pagājušonedēļ notikušajās britu parlamenta vēlēšanās, iegūstot 365 no 650 mandātiem parlamenta apakšnamā.

Lai gan liels skaits politiķu Briselē un citās ES valstu galvaspilsētās joprojām uzskata, ka Brexit ir liela Londonas kļūda, pat viņi nav slēpuši savu gandarījumu, ka vismaz beidzies nenoteiktības periods, kad britu parlamenta spēku samēra dēļ nebija īsti saprotams, ko gaidīt nākotnē.

Konservatīvo uzvara kļuvusi par pārliecinošāko, kopš 1987. gada vēlēšanās triumfēja Mārgaretas Tečeres vadītā partija, savukārt lielākās opozīcijas partijas leiboristu (203 mandāti) sniegums ir sliktākais kopš 1935. gada, vēsta BBC. Leiboristu līderis Džeremijs Korbins vakar avīzēs Sunday Mirror un Observer publicējis atvainošanās vēstuli vēlētājiem, pavēstot, ka uzņemas visu atbildību par piedzīvoto sakāvi un nākamā gada sākumā atkāpsies no partijas vadītāja amata. Tajā pašā laikā ar savu spītību pazīstamais Dž. Korbins aizstāvējis gan leiboristu priekšvēlēšanu taktiku, gan vēlētāju vairākumu tā arī nepārliecinājušos solījumus par uzņēmumu nacionalizēšanu un plašākiem sociālajiem izdevumiem, apgalvojot, ka kampaņa bijusi spīdoša. Atšķirībā no Dž. Korbina, kurš tikai solījis atkāpties pēc tam, kad partijas valde izvēlēsies jaunu līderi, liberāldemokrātu vadītāja Džo Svinsone jau paziņojusi par savu nekavējošu demisiju, jo partija, kas iestājās par Brexit atcelšanu, saņēmusi vien 11 deputātu mandātu.

Otrdien jaunievēlētie parlamentārieši sāks dot zvērestus, bet ceturtdien ar uzrunu Lordu palātā uzstāsies karaliene Elizabete II, kura prezentēs B. Džonsona sastādīto valdības darbu programmu tuvākajam gadam, raksta Reuters. Interesanti, ka ar līdzīgu uzrunu 93 gadus vecā karaliene jau uzstājās 14. oktobrī, taču drīz vien pēc tam parlaments tika atlaists un izsludinātas jaunas vēlēšanas. Arī jaunās programmas centrālā daļa būs Brexit. B. Džonsons ir apņēmies līdz Ziemassvētkiem iesniegt parlamentā visus ar izstāšanos saistītos likumprojektus. Ņemot vērā konservatīvo pārliecinošo vairākumu (80 vietu), šoreiz ar to pieņemšanu nekāda ilgā aizķeršanās nav prognozējama - pat tādā gadījumā, ja partijā atradīsies kāds desmits dezertieru, kuriem Brexit nosacījumi šķiet pārāk skarbi vai pārāk maigi.

Arī Eiropas Savienība tagad droši rēķinās ar to, ka izstāšanās notiks nākamā gada 31. janvārī. «Vairāk nekā gadu mums nācās gaidīt, lai saprastu, ko tad īsti briti vēlas. Tagad šāda skaidrība ir,» interneta ziņu vietne Euractiv.com citē ES Brexit sarunu vadītāja Mišela Barnjē sacīto. Piektdien Briselē notikušā ES samita laikā vairāki savienības valstu līderi norādījuši - ir ļoti labi, ka tagad vienai no partijām britu parlamenta apakšpalātā ir pārliecinošs vairākums un tā varēs realizēt savu programmu. Briselē jau sāk gatavoties nākamajam solim - Eiropadome lūgusi, lai Eiropas Komisija tai piešķirtu mandātu sarunām par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām pēc Brexit. Formāli tas nav iespējams, pirms šis Brexit ir noticis, taču attiecīgo dokumentu gatavošana sākšoties jau drīz, un jaunā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena izteikusies, ka dokumentu projekts varētu būt gatavs jau 1. februārī

Pašlaik panāktā vienošanās paredz, ka pārejas periods, kura laikā Londonai un Briselei jāvienojas par turpmāko attiecību modeli, var ilgt līdz pat 2022. gada decembrim. B. Džonsons priekšvēlēšanu kampaņas laikā gan norādījis, ka viņa valdība negrasās vilcināties un vienošanās būtu jāpanāk līdz nākamā gada nogalei. Briselē daudzi uzskata šo mērķi par pārāk ambiciozu un nerealizējamu, jo kompromisus nāksies meklēt ļoti daudzās sfērās - sākot ar savstarpējo tirdzniecību un beidzot ar izglītības dokumentu atzīšanu. Ja līdz vasaras vidum neizdosies panākt principiālas vienošanās, šīs sarunas, visticamāk, ieilgs, norādījis M. Barnjē, kuram Brisele uzticēs to vadīšanu. Turklāt jāņem vērā, ka tagad B. Džonsons vairs nevarēs veltīt visu laiku tikai Brexit problēmu risināšanai - konservatīvie priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir solījuši vēlētājiem piešķirt dāsnāku finansējumu izglītībai, drošībai un veselības aprūpei, un šo solījumu pildīšanai nāksies atrast gan laiku, gan enerģiju. Savas korekcijas var ienest arī B. Džonsona plānotās reformas valdībā, turklāt vakardienas Sunday Times norādīja, ka pārmaiņas skars ne tikai konkrētus ministrus, bet arī veselus departamentus un nodaļas. B. Džonsona izteikumi liecina, ka viņš premjera rezidencē Dauningstrītā 10 ir stingri apņēmies palikt vismaz līdz 2024. gadam, kad beigsies šā parlamenta sasaukuma pilnvaru periods.