Septiņi cienījami Latvijas iedzīvotāji pārstāv sabiedriski aktīvo Latvijas ļaužu intereses autoritatīvā Eiropas Savienības iestādē, par kuru Latvijā informācijas nav tikpat kā nekādas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir padomdevēja organizācija, ar ko Eiropas Komisija un parlaments konsultējas likumdošanas tapšanas procesā. Tā ir iespēja lobēt konkrētu grupu intereses, un, piemēram, garantēta palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Eiropas lidostās ir personīgi latvietes Guntas Ančas nopelns.
Runājot par komplicēto ES lēmumu pieņemšanas mehānismu, bieži tiek piesaukts trialogs, kurā jāvienojas Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropadomei. Taču ir vēl viens spēlētājs - Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK). Tā ir kas līdzīgs mini Eiropas Parlamentam, kurā vēlēto priekšstāvju vietās sēž darba devēju un ņēmēju pārstāvji, uzņēmēju grupu līderi, lauksaimnieku un dažādu nevalstisko organizāciju virzīti pārstāvji, kurus apstiprina valdības.
Latvijas valdība darbam šajā iestādē apstiprinājusi Ariadnu Ābeltiņu, Guntu Anču, Vitāliju Gavrilovu, Pēteri Krīgeru, Baibu Miltoviču, Gustavu Norkārkli un Gundaru Strautmani. Šie cilvēki tātad pārstāv Latvijas organizētās pilsoniskās sabiedrības intereses Briselē, jau vairākus gadus.
Pirms pāris nedēļām daudzi Latvijā par EESK uzzināja pirmo reizi, tostarp mediju redakcijās. Komitejas vārdā tika izplatīts paziņojums par atbalstu «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu». Runa ir par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu. Briseles ierēdniecības multikulturālo raksturu šajā paziņojumā ilustrēja latviešu valodai bezjēgā piejauktā lietuviešu valoda. Savdabīgi, ka vakar arī paši komitejas dalībnieki neformāli apsprieda, «kādēļ par mums neviens neko nezina», jo jēga viņu darbam patiešām ir.
EESK filtrē lielu daļu likumdošanas jaunumu, kas attiecas uz darba tirgu, naudu, sociālajiem labumiem. Un, izrādās, arī nāk klajā ar saviem ierosinājumiem. Labu piemēru žurnālistiem organizētajā seminārā vakar minēja likumdošanas direktorāta vadītāja Brigita Fulara (Brigit Fular). Eiroparlamenta diskusijās dzimumu diskriminācija tiek piesaukta atrauti no reālās situācijas darba tirgū. Institūcijās jāievieš sieviešu kvotas, jo tā vienkārši vajag, un pēc tāda principa, jāatgādina, veidots arī jaunās Eiropas Komisijas sastāvs. Lai vairāk sieviešu. Taču EESK nākusi klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas apvieno darba tirgus vajadzības ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Transporta nozarē pašlaik dominē vīrieši, taču vīriešu darbaspēka fiziski nepietiek. Tātad transportā nepieciešamas arī sievietes. «Vai kāds iebilstu pret pilotēm sievietēm,» retoriski vaicāja Brigita Fulara. No seminārā klātesošajiem 22 valstis pārstāvošajiem žurnālistiem tikai daži pakurnēja, jo patiešām - kādēļ gan nesēdēt desmit kilometru augstumā lidaparātā, ko vada sieviete.
Ja par EESK kopējiem lobētajiem mērķiem iespējams pat latviešu valodā izlasīt, tad par latviešu pienesumu jāvaicā pašiem latviešiem. Vakar un šodien viņi kopā ar pārējiem 343 pārstāvjiem pulcējās kārtējā sesijā, kurā tika apstiprinātas pozīcijas aktuālajos ES politikas jautājumos. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Vitālijam Gavrilovam jautājums numur viens bija komitejas atzinums par Eiropas Savienības kapitāla tirgus un banku savienības izveides pabeigšanu. Latvijai tas esot izšķiroši svarīgi, jo tad mūs un mūsu bankas nevarētu sāpīgi bakstīt trešās valstis. Eksistētu kopīgi noteikumi, kas darbotos Eiropā, un Eiropa savas valstis aizstāvētu - arī bankas. Nevis ignorētu, kā tas notiek pašlaik ar Latviju.
Biznesam kopumā šobrīd esot būtiski aizstāvēt savu reputāciju. Briselē savas intereses lobē darba ņēmēji, bieži vien pāršaujot pār strīpu, pataisot darba devējus par ļauniem ekspluatatoriem. Klimata aktīvisti tāpat - par zemeslodes piesārņotājiem: «Taču jāsaprot ir viens! Ja biznesam nebūs radīti attīstību veicinoši apstākļi, ja bizness nenopelnīs naudu - nebūs ar ko finansēt ne vidi, ne drošību, ne ilgtspējīgu attīstību,» spriež uzņēmēju priekšstāvis V. Gavrilovs.
Par klimata pārmaiņu glorificēšanu un spiedienu uz sabiedrību, īpaši tās trūcīgāko daļu, ir noraizējusies arī darba ņēmēju - arodbiedrību - deleģētais pārstāvis EESK Pēteris Krīgers. Pārejā uz jaunām tehnoloģijām daudzi zaudēs darbu. Daudziem būs jāpārkvalificējas, un ne visi to spēs izdarīt. Paradoksāli, ka šajā jautājumā lobisti bloķējas nevis pēc savas interešu piekritības - darba ņēmēji pret darba devējiem vai kādām vides organizācijām -, bet gan pēc valstīm. Lielo valstu pārstāvji pilnībā atbalsta ES stratēģiskos plānus par planētas klimata mainīšanu, atņemot naudu vienām industrijām un atdodot to citām. Mazu valstu skepse pret lielo Vāciju nedarbojas arī EESK formātā.
Tomēr ir lietas, ko arī mazas valstis spēj izdarīt, pat viens cilvēks. Lūk, piemērs. Kad Eiropas Parlaments skatīja regulu par aviopārvadājumiem, tajos bija iestrādāta norma, kas lielajām lidostām liek nodrošināt vides pieejamību un palīdzību invalīdiem - iekāpt, izkāpt, aizvest utt. Un muļķīga šī norma bija tāpēc, ka neattiecās uz lidostām ar pasažieru apgrozījumu zem pieciem miljoniem gadā. Latvijas pārstāve EESK Gunta Anča rosināja šo normu pārskatīt, lai tā attiektos uz visām lidostām. Viņa pati savā ratiņkrēslā brauca pie parlamentāriešiem atbildīgajās parlamenta komitejās un galu galā arī panāca izmaiņas. Izdarīja labu gan Latvijas, gan visas Eiropas invalīdiem. Briseles gaiteņos ir iespējams daudz ko izdarīt. Gunta Anča pamāca - ja jūs ar jūsu problēmu Latvijā izmet no ministrijas, ir vērts braukt uz šejieni. Rezultāts būs lēnāks, gadi divi paies, taču būs.
