Galvenās jaunās Eiropas Komisijas (EK) prioritātes būs "zaļā transformācija" un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV), atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.
"Ir arī jāsaprot, ka "zaļā" un digitālā transformācija diezgan būtiski mainīs ekonomikas struktūru. Tādēļ, no vienas puses, būtiski ir, lai Eiropas ekonomika saglabātu savu konkurētspēju, no otras puses, lai transformācija notiku sociāli pieņemamā veidā, nodrošinot iekļaujošu izaugsmi un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu," stāstīja Dombrovskis, piebilstot, ka viņa darbības jomās tas nozīmēs darbu pie Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas jeb eirozonas reformām, Eiropas banku savienības pabeigšanas, Eiropas Kapitāla tirgu savienības tālākās attīstības, kā arī investīciju veicināšanas Eiropas ekonomikā, tostarp darbu pie "Invest EU" programmas.
"Ja runājam par "zaļo transformāciju", tad manā kompetencē ir darbs pie Eiropas ilgtspējīgo investīciju plāna izstrādes, kura mērķis ir tuvāko 10 gadu laikā mobilizēt vienu triljonu eiro ilgtspējīgu investīciju," stāstīja Dombrovskis, piebilstot, ka būs jauni priekšlikumi arī par Eiropas ilgtspējīgo jeb "zaļo finanšu" plānu, kur pamatā runa ir par privātā kapitāla piesaisti šiem mērķiem.
"Kas attiecas uz digitālo transformāciju, tad svarīgi ir arī sociālie jautājumi. Mums būs diezgan būtiski jāpārskata pieeja darbaspēka regulējumam un attiecībām darba tirgū. Mēs redzam, ka digitālizācijas apstākļos arvien lielāka loma ir tā saucamajai platformu ekonomikai, veidojas jaunas darba attiecību formas. Taču ir svarīgi, lai arī šie cilvēki veiktu sociālās iemaksas un varētu iekļauties sociālās apdrošināšanas sistēmā," stāstīja EK viceprezidents. Finanšu jomā galvenais darbs būšot saistīts ar finanšu tehnoloģijām un ir iecerēts arī jauns pasākumu plāns ar regulējumu kriptoaktīviem jeb kriptovalūtām.
"Ja mēs lūkojamies uz minētajām trim prioritātēm, tad Latvija ir starp tām astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras nāca klajā ar iniciatīvu par "zaļo transformāciju" un ilgtermiņa mērķi sasniegt klimata neitralitāti 2050.gadā. Latvijā jau pašlaik ir viens no augstākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvariem, CO2 emisiju apmērs uz vienu iedzīvotāju savukārt ir viens no zemākajiem ES. Līdz ar to Latvija zināmā mērā citām Eiropas valstīm pat ir priekšā. To pašu var teikt par digitalizāciju. Ja lūkojamies uz dažādiem digitalizācijas indeksiem, tad Latvija noteikti ir sarakstu pirmajā, nevis otrajā pusē," vērtēja Dombrovskis.
"Savukārt kopējā ekonomiskajā attīstībā situācija, protams, ir sarežģītāka, jo iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir ceturtais zemākais ES. Tādēļ Latvijai ir jāturpina tuvoties vidējiem ES ekonomiskās attīstības rādītājiem. Arī ienākumu nevienlīdzības ziņā Latvija ES izceļas. Tādēļ ir nepieciešami mērķēti pasākumi dažādās jomās, lai ienākumu nevienlīdzību mazinātu. Ekonomiskās attīstības un sociālajos jautājumos Latvijai vēl ir daudz darāmā," sacīja EK viceprezidents.
Viņš norādīja, ka svarīgs jautājums ir par to, kādā veidā Latvijas ekonomika turpinās attīstīties un kādā veidā izvairīsies no tā saucamā vidējo ienākumu slazda. "Tur nav citas izejas, kā vien kāpināt ekonomikas produktivitāti, kāpināt pievienoto vērtību dažādās ekonomikas nozarēs. Tur investīcijas jaunajās tehnoloģijās, automatizācijā būs ļoti nepieciešamas. Tas Latvijas ekonomikai ir fundamentāls jautājums. Ne velti arī EK nāca ar iniciatīvām ES dalībvalstīs veidot produktivitātes padomes. Arī Latvijā pašlaik tāda tiek veidota sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tā būs institūcija, kura produktivitātes jautājumiem sekos līdzi sistemātiski un arī gatavos rekomendācijas valdībai, izpildinstitūcijām un politikas veidotājiem par to, kādi ir veicamie pasākumi produktivitātes uzlabošanai," uzsvēra Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir arī vieni no ES zemākajiem ieguldījumiem izpētē un attīstībā un ar tādu ieguldījumu līmeni Latvijai būs ļoti grūti noturēties līdzi tam inovāciju attīstības tempam, kāds tas ir gan globāli, gan ES.
Jau vēstīts, ka 1.decembrī darbu sāka Urzulas fon der Leienas vadītā EK, kurā Dombrovskis ir atbildīgais EK viceprezidents un turpina darbu pie ekonomikas, finanšu un sociāliem jautājumiem. Kopumā jaunajā EK ir astoņi viceprezidenti, bet Dombrovskim, Margrētei Vestagerei, Fransam Timmermansam ir dubultas funkcijas.