Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien akceptējis Eiropas Savienības (ES) piedāvātos breksita termiņa pagarināšanas nosacījumus.
Vēstulē norādot uz iebildumiem pret atlikšanu, kas "šai valdībai tika uzspiesta pret tās gribu", Džonsons akceptēja ES nosacījumus.
"Šī Apvienotās Karalistes dalības ES liekā pagarināšana kaitē mūsu demokrātijai un attiecībām starp mums un mūsu Eiropas draugiem," vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam skaidroja Džonsons.
Pēc Džonsona paziņojuma, ka breksita termiņa pagarināšana tiek akceptēta, drīzumā sāksies rakstiska procedūra, lai šo lēmumu formalizētu, tviterī pavēstīja Tuska preses sekretārs Prebens Omans.
Pēc Lielbritānijas akcepta termiņa pagarināšanu var oficiāli parakstīt ES līderi. Dalībvalstis cer, ka tas varētu tikt paveikts līdz otrdienai vai trešdienai, pavēstīja ES avots.
Britu likumdevēji pirmdien balso par Džonsona ierosinājumu 12.decembrī rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
Gadījumā ja Lielbritānijas parlaments noraidīs priekšlikumu par vēlēšanu rīkošanu, Džonsons savā vēstulē mudināja citas ES valstis "skaidri apliecināt, ka tālāka atlikšana pēc 31.janvāra nav iespējama".
ES dalībvalstis pirmdien vienojās atlikt breksita termiņu līdz 31.janvārim, pieļaujot, ka Lielbritānija varēs izstāties no ES arī agrāk, ja būs tam gatava, iepriekš paziņoja Tusks.
Elastīgais pagarinājums nozīmē, ka termiņš, kurā Lielbritānijai jāizstājas no ES, tiks pagarināts līdz 31.janvārim, tomēr pieļaujot kā izstāšanās termiņu arī 30.novembri vai 31.decembri, ja Lielbritānijas parlaments pietiekami drīz apstiprinās premjerministra Borisa Džonsona valdības panākto vienošanos ar ES par izstāšanās nosacījumiem.
