Iespējamība, ka Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstāsies 31. oktobrī, būtiski sarukusi pēc tam, kad britu parlamenta vairākums atteicies izskatīt ar Brexit saistīto likumprojektu trīs dienu laikā. Premjers Boriss Džonsons atsaucis likumprojektu un paziņojis, ka tagad gaidīs ES lēmumu par izstāšanās termiņa pagarināšanu. Amatpersonas Briselē likušas saprast, ka tāds noteikti būs, taču pagaidām nav skaidrs, uz cik ilgu laiku. Ja Brexit tiks atlikts līdz nākamā gada 31. janvārim, britu valdība centīsies šajā starplaikā panākt jaunu parlamenta vēlēšanu sarīkošanu.
Otrdien B. Džonsona triumfa brīdis parlamentā nebija ilgāks par 20 minūtēm, raksta interneta ziņu vietne Politico.eu. Aptuveni tik ilgs laiks pagāja kopš brīža, kad deputātu vairākums (329 balsis pret 299) konceptuāli atbalstīja modificēto Brexit vienošanos, kas tika panākta pagājušās nedēļas sarunās ar ES, līdz brīdim, kad ar 322 pret 308 balsīm tika noraidīts premjera ierosinājums ar Brexit saistītos likumus izskatīt paātrināti, lai Brexit vienošanos līdz 31. oktobrim paspētu ratificēt ne tikai abas britu parlamenta palātas, bet arī Eiropas Parlaments. «Daudzi likumdevēji uzskatīja, ka ar trim dienām ir par maz, lai kārtīgi izvērtētu likumprojektu, kura teksts ir uz 115 lappusēm, jo parasti šādu svarīgu dokumentu pieņemšana ilgst vairākas nedēļas vai pat mēnešus,» raksta AP. Zaļo partiju pārstāvošā deputāte Kerolaina Lūkasa, piemēram, atgādinājusi, ka likums par savvaļas dzīvniekiem cirkos ticis skatīts krietni ilgāk, nekā tagad plānots skatīt likumu, kas ietekmētu 65 miljonu Apvienotās Karalistes iedzīvotāju nākotni, un tas nešķiet pieņemami. Galu galā balsojuma rezultātu izšķīra desmit Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) deputāti, kuri tomēr neatbalstīja likumprojekta paātrinātu izskatīšanu.
Parlamentārieši bija iecerējuši parastajā kārtībā to sākt izskatīt šodien, tomēr, manāmi vīlies, B. Džonsons likumprojektu atsaucis, apsūdzot deputātus, ka tie apzināti provocē vēl vienu Brexit termiņa atlikšanu. Britu premjers paziņojis, ka tagad gaidīs Briseles atbildi uz vēstuli, ko viņš bija spiests nosūtīt pagājušajā nedēļā, kurā lūgts pagarināt izstāšanos līdz 2020. gada 31. janvārim. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks vakar jau uzsācis konsultācijas ar ES paliekošo 27 valstu pārstāvjiem, rekomendējot piekrist vēl vienam pagarinājumam, raksta Reuters. Tiesa, D. Tusks uzskata, ka 31. janvāris jānosaka par galējo termiņu, ļaujot Brexit notikt arī ātrāk, ja britu parlamentam beidzot būs izdevies pieņemt visus ar izstāšanos saistītos likumus. ES žargonā to dēvē par tehnisko pagarinājumu, un tā noteikšanai, iespējams, pat nevajadzētu sasaukt jaunu ES samitu. AP atgādina, ka šāds lēmums jāpieņem vienprātīgi, bet Francijas amatpersonas pēdējo dienu laikā ne reizi vien uzsvērušas, ka ilgstošai Brexit atlikšanai negribētu piekrist un runāt iespējams vien par «pāris dienu tehnisko pagarinājumu». Taču, ņemot vērā situāciju britu parlamentā, ir skaidrs, ka ar pāris dienām pavisam noteikti nepietiks, un likumprojekta vētīšana var ieilgt uz vairākām nedēļām. Un nav jau nekādu garantiju, ka britu deputāti tajā neiebalsos savus labojumus, padarot šo vienošanos par pilnīgi nepieņemamu Briselei.
Savi zemūdens akmeņi ir arī ilgstoša pagarinājuma piešķiršanai. B. Džonsons nav slēpis, ka šādā gadījumā darīs visu, lai panāktu parlamenta apakšnama atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu. Saskaņā ar BBC rīcībā esošajām ziņām šādam risinājumam ir gatavi liberāldemokrāti un Skotijas Nacionālā partija (SNP), bet leiboristi vēl gaida 1. novembri, lai būtu pārliecināti, ka patiešām nenotiek Brexit bez vienošanās. Ja piepildīsies šis scenārijs, nenoteiktība droši vien turpināsies līdz pat nākamā gada februārim - kamēr notiks priekšvēlēšanu kampaņa, sapulcēsies jaunais parlamenta sastāvs, tiks nosvinēti Ziemassvētki, nekāda virzība uz priekšu Brexit jautājumā Vestminsterā nenotiks. Turklāt nav jau nekādas pārliecības, ka jaunajā parlamentā neizveidosies tāda pati situācija kā pašreizējā, kur deputātu vairākums skaidri zina, ko viņi negrib, taču īsti nav izlēmuši, ko viņi grib.
Tomēr īstas izvēles iespējas ES dalībvalstīm nav - ja lūgums pēc Brexit termiņa pagarināšanas tiks noraidīts, tad B. Džonsonam būs dota iespēja realizēt izstāšanos bez vienošanās 31. oktobrī, un britu premjers, vismaz spriežot pēc viņa retorikas, to nekavēsies izmantot. Vakarrīt viņš jau paziņojis, ka valdība intensificēs sagatavošanos bezvienošanās Brexit. Šādu notikumu pavērsienu Eiropā vēlas reti kurš, tādēļ tiek prognozēts, ka oficiāli pieprasīto, tomēr patiesībā negribēto pagarinājumu britu valdība tomēr saņems. ES lēmums gaidāms jau tuvākajās dienās, taču vairākas augsta ranga Briseles un ES dalībvalstu amatpersonas, kas gan vēlējušās palikt anonīmas, intervijās starptautiskajām ziņu aģentūrām norādījušas - briti kārtējo reizi savas iekšpolitiskās problēmas mēģina risināt, uzveļot tās uz ES pleciem. Neviens taču neliedza B. Džonsonam piekrist tam, ka ar Brexit saistītais likumprojekts parlamentā tiktu izskatīts parastajā kārtībā. Tad šis process, kaut lēnām, bet tomēr būtu virzījies uz priekšu, taču tagad iestājusies kārtējā pauze, kuras laikā nekāda progresa nav.